Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka. Kā atklāja Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur šo kaučuku izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved tieši caur Latviju, ziņo raidījums “De facto”.
Dabīgais kaučuks ir viena no vērtīgākajām izejvielām militārās produkcijas ražošanā. “Kaučuks ir ļoti izturīgs gumijas materiāls, ko var izmantot arī civilajā aviācijā. Tāpat dažādos stiprinājumos kāpurķēžu mehānismos,” stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle.
Dabīgais kaučuks ir ļoti pieprasīts, jo tā īpašības nevar pilnībā atkārtot sintētiskie kaučuka aizstājēji. Krievija, kas kaučuku izmanto, tostarp militāro lidaparātu riepu ražošanai, ir atkarīga no šīs izejvielas importa.
“Krievijā ražo sintētisko kaučuku, taču tam nav tādas īpašības, kādas piemīt dabīgajam kaučukam un kas nepieciešamas lidmašīnu riepu izturībai, ilgmūžībai un darbības efektivitātei,” skaidro Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes analīzes, izmeklēšanas un pētījumu direktore Olena Jurčenko.
Dabīgo kaučuku Krievijā izmanto arī tādu lidmašīnu riepu ražošanā, kas veic raķešu un aviobumbu triecienus Ukrainai. Konkrētāk – 2023. un 2024. gadā Krievijas aviācija izmantojusi aptuveni 70 Su-34 un Su-35S bruņotas lidmašīnas. Taču, kā atklājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, Krievija šo lidmašīnu riepu ražošanā ir atkarīga no dabīgā kaučuka.
Latvija šajā shēmā ir starpposms, secinājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, kas izpētījusi datubāzē “Export Genius” muitas deklarācijas. Proti, dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Kā secināts Ukrainā, pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā divarpus miljonu eiro vērtībā.
“Eiropas valstis pašas nav ražotājas, taču, tā kā eksports nav aizliegts, tās var tikt izmantotas kā reeksporta centri,” nosaka Jurčenko. Saskaņā ar ukraiņu pētījumu Latvija nodrošinājusi 86 % no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai. Atlikušos 14% piegādāja Itālija.
Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes pētījums rāda, ka pērn caur Latviju uz pieciem ar Krieviju saistītiem uzņēmumiem dabīgo kaučuku vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā sūtīja divi Latvijas uzņēmumi. Saskaņā ar “Lursoft” datiem viens uzņēmums nodarbojas ar transporta atbalsta pakalpojumiem, otrs – ar starpniecības pakalpojumiem kravu transporta jomā.
“De facto” zināms, kuras Latvijas firmas figurē kā dabīgā kaučuka eksportētājas, taču tajās noliedz, ka pērn sūtījuši kravas minētajiem uzņēmumiem. Abas arī apgalvo, ka stingri ievēro likumdošanas un saistošo normatīvo aktu prasības. Šobrīd, pēc tam, kad arī medijs “Politico” ziņoja, ka caur Latviju uz Krieviju plūst dabīgais kaučuks, situāciju izmeklē drošības iestādes.
“Šajā gadījumā mēs uzreiz pieprasījām informāciju drošības dienestiem, jo šis ir dabīgais kaučuks. Šī nav sankcionēta prece, to izmanto dažādi. Un tā pirmā lieta, kas mums ir jāizdara – jāsaprot, vai ir noticis tiešām sankciju pārkāpums, vai ir bijusi piegāde tieši militārajam kompleksam. Šobrīd mēs gaidām atzinumu no mūsu drošības iestādēm,” pauž Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
“De facto” zināms, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb divdesmito sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot kaučuku pakļaut sankcijām. Taču jau šobrīd zināms, ka būs valstis, kas šim ierosinājumam iebildīs. “Ir viena svarīga iezīme katrā sankciju sarunu kārtā – ja pat tikai viena valsts atsakās piekrist, tas nozīmē, ka sankcijas automātiski zaudē spēku. Tādā ziņā vienbalsība ir gan sistēmas stiprā puse, gan arī tās ierobežojums,” teic Fortuna.
Kopumā kaučuka un tā izstrādājumu eksports no Latvijas uz Krieviju pēdējos piecos gados bijis ļoti svārstīgs. Līdz 2023. gadam tas strauji pieauga, taču pēc tam – būtiski krita. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā kaučuka un tā izstrādājumu eksports uz Krieviju sasniedza 41,15 miljonu eiro vērtību, 2024. gadā šis eksports samazinājās līdz 19,97 miljoniem eiro.
Šobrīd nav publiski pieejama informācija par to, kas ir uzņēmumi, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Aktuālākie pieejamie dati ir par pagājušā gada vasaru. Pagaidām Ekonomikas ministrijā nav izdevies atrast risinājumu, kā balansēt sabiedrības tiesības zināt eksportētājus un iespējamos tiesvedību riskus.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit