Nemo atsakās no Eirovīzijas trofejas, protestējot pret Izraēlas dalību
Šveices dziedātājs Nemo, kurš 2024. gadā ar dziesmu “The Code” izcīnīja uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir publiski paziņojis par savas uzvarētāja balvas – stikla mikrofona statuetes – atdošanu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis drosmīgais solis ir izteikts protests pret Izraēlas dalību nākamā gada Eirovīzijas konkursā.
Principu un vērtību sadursme
Nemo, kurš ir 26 gadus vecs, savu lēmumu skaidrojis savā “Instagram” kontā, uzsverot, ka, lai gan viņš ir dziļi pateicīgs par iegūto pieredzi un uzvaras sniegtajām iespējām, balva vairs nav savā vietā viņa plauktā. Dziedātājs norāda uz “acīmredzamu konfliktu” starp Eirovīzijas deklarētajām vērtībām – “vienotību, iekļaujošu attieksmi un cieņu pret visiem” – un Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) lēmumu atļaut Izraēlai piedalīties konkursā. Nemo kritizē EBU par “apolitisku” nostāju, apgalvojot, ka konkurss bieži tiek izmantots kā līdzeklis valsts starptautiskā tēla uzlabošanai, kas apsūdzēta par smagiem pārkāpumiem. Viņš atsaucies uz ANO Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, kurā secināts par genocīda īstenošanu. Nemo uzskata, ka Izraēlas klātbūtne šādos apstākļos ir tiešā pretrunā ar Eirovīzijas ideāliem.
Plaša rezonanse un boikota tendences
Šis Nemo protestu akts ir izraisījis plašu rezonansi starptautiskā mērogā, aktualizējot diskusijas par mākslas un politikas attiecību sarežģīto mezglu. Kā vēsta vairāki informācijas avoti, jau piecas valstis – Islande, Īrija, Nīderlande, Spānija un Slovēnija – ir paziņojušas par nodomu boikotēt 2026. gada Eirovīzijas konkursu saistībā ar lēmumu atļaut Izraēlai piedalīties. Nemo pauž cerību, ka šāds valstu kopējais boikots liks EBU saprast, ka “kaut kas nav kārtībā”. Viņa balva tiks nosūtīta atpakaļ uz EBU galveno mītni Ženēvā. Šveices dziedātājs savā daiļradē pievēršas tādām nozīmīgām tēmām kā dzimumidentitāte, garīgā veselība un sevis meklēšana, un viņa protests vēlreiz apliecina principu un vērtību nozīmīgumu gan mūzikā, gan globālajā ētikas diskursā.
Konkursa vēsture un izaicinājumi
Nemo triumfs 2024. gada Eirovīzijā ar dziesmu “The Code” bija nozīmīgs notikums, jo viņš kļuva par pirmo atklāti nebināro mākslinieku, kas uzvarējis šajā prestižajā konkursā. Viņa uzvara nodrošināja Šveicei pirmo titulu kopš 1988. gada, kad uzvarēja Selīna Diona. Konkursa vēsturē Eirovīzija sevi ir pozicionējusi kā pasākumu, kas iestājas par vienotību un iekļaušanu, tomēr strīdi par Izraēlas dalību ir izraisījuši vienu no nopietnākajām krīzēm konkursa pastāvēšanas laikā. Ir izskanējušas arī aizdomas par iespējamu balsošanas rezultātu manipulāciju iepriekšējos gados, kas vēl vairāk sarežģī situāciju. Nemo drosmīgais solis un pieaugošais boikotu vilnis liecina par pieaugošo spiedienu uz EBU pārskatīt savas politikas un nodrošināt, ka konkursa vērtības patiešām tiek ievērotas gan uz skatuves, gan ārpus tās. Viņš sagaida brīdi, kad vārdi un rīcība beidzot saskaņosies.