Zīda ceļa jaunais virziens: Dienvidkaukāzs kļūst par globālo transporta mezglu
Kā ziņo avīze Diena, vēsturiskā Zīda ceļa atdzimšana mūsdienās iezīmē drosmīgu jaunu virzienu, kas ved cauri Dienvidkaukāza reģionam. Šis dinamiskais attīstības posms, ko pazīst kā Trans-Kaspijas starptautisko transporta maršrutu jeb Vidējo koridoru, ir gatavs aizstāt līdzšinējo Ziemeļu maršrutu, radot nebijušas iespējas un izaicinājumus. Azerbaidžāna ir nostājusies šī jaunā ēra centrā, kļūstot par neaizstājamu posmu globālajā loģistikas tīklā.
Šis stratēģiskais maršruts, kas šķērso Dienvidkaukāza valstis, ne vien kaudžē par iespaidīgu 3000 kilometru attālumu, salīdzinot ar iepriekšējo Ziemeļu koridoru, bet arī piedāvā elegantu risinājumu Rietumu noteikto sankciju ievērošanai, pilnībā apietot Krievijas teritoriju. Tas ir apliecinājums mūsdienu pasaules mainīgajai ģeopolitiskajai ainavai, kur drošība un efektīvitāte ir galvenās prioritātes. Tomēr, kā tas bieži notiek ar novatoriskiem projektiem, Vidējā koridora galvenais izaicinājums pašlaik ir tā transporta jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora piedāvātās iespējas. Taču cerība nedziest – šī problēma tiek aktīvi risināta, liecinot par reģiona un tā partneru apņēmību pilnveidot un paplašināt šo vitāli svarīgo infrastruktūru.
Vēsturiskais Zīda ceļš un tā mūsdienu atspulgs
Pašas Zīda ceļa koncepcijas saknes meklējamas senatnē. Vēsturiski tas bija aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības tīkls, kas radās vēl pirms mūsu ēras, savienojot Ķīnu ar Eiropu. Tā galvenā prece, protams, bija zīds – Ķīnas ekskluzīvais eksporta produkts, kas valdzināja pasauli. Mūsdienās runa ir par jauno Zīda ceļu, kas atspoguļo Ķīnas un citu Āzijas valstu ambiciozo vēlmi nogādāt preces uz Eiropu un Āfriku pa sauszemes ceļiem. Šī vīzija tika oficiāli aizsākta 2013. gadā ar Ķīnas iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš” (The Belt and Road Initiative), kas turpina stiprināt Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji liels uzsvars tika likts uz ziemeļu virzienu, kas veda caur Krieviju un Baltkrieviju, radot cerības arī uz papildu kravu plūsmu Baltijas ostām. Latvijas gadījumā tas nozīmētu konteineru piegādi Ziemeļvalstīm. Tomēr preču pamatplūsma no dzelzceļa parasti tika pārkrauta vecajā Eiropā, būtiski neietekmējot Latvijas ekonomiku.
Krievijas agresijas un sankciju atbalsis
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un tam sekojošās starptautiskās tirdzniecības sankcijas radīja nopietnus šķēršļus ziemeļu maršruta izmantošanai. Šī nepieredzētā ģeopolitiskā krīze izvirzīja nepieciešamību pēc globāliem risinājumiem transporta jomā. Kā viens no perspektīvākajiem attīstības virzieniem ir kļuvis tieši Vidējais koridors, kas, šķērsojot Azerbaidžānu un Gruziju, piedāvā drošāku un stratēģiski izdevīgāku alternatīvu. Tiek paredzēta arī Armēnijas aktīva iesaiste šī transporta koridora darbībā, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā iepriekšējo sarežģīto attiecību dinamiku starp Armēniju un Azerbaidžānu. Laimīgā kārtā, situācija ir būtiski mainījusies. Pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu, šis reģions sper drosmīgus soļus uz priekšu. Šis notikums ne tikai apliecina Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada konflikta, bet arī pavēra durvis pilnīgai attiecību normalizēšanai un komunikācijas atvēršanai, tostarp arī Zangezūras koridora izveidei, kas nodrošinās netraucētu savienojumu starp abām valstīm. Šīs pozitīvās pārmaiņas ir kā elpa svaiga gaisa transporta un tirdzniecības attīstībā.
Vidējais koridors: Azerbaidžānas izaugsmes stāsts
Azerbaidžāna ir kļuvusi par neapstrīdamu līderi Vidējā koridora attīstībā. Valsts dzelzceļa uzņēmums ADY (Azerbaijan Railways) aktīvi īsteno stratēģijas, lai līdz pat 2025. gadam ievērojami palielinātu transporta jaudu. Šī ambiciozā plāna ietvaros notiek gan esošā vagonu parka modernizācija, gan jaunu, modernāku vagonu iegāde. Piemēram, augustā tika pieņemti 300 jauni vagoni – 200 atklātie vagoni un 100 platformas vagoni. Šis pasākums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka esošo vagonu vidējais vecums ir 22 gadi atklātajiem un 32 gadi platformas vagoniem. Paralēli tam tiek intensīvi strādāts pie lokomotīvju parka stiprināšanas, plānojot iegādāties vēl 14 lokomotīves, papildus septiņām jau pasūtītajām. Šie pasākumi ļaus ADY, kurai pašlaik ir 50 lokomotīves un 15 elektrovilcienu sastāvi, ievērojami palielināt savu jaudu.
Ne mazāk svarīgi ir infrastruktūras uzlabojumi un dzelzceļa elektrifikācija. ADY koncentrējas uz dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un elektrifikāciju, lai nodrošinātu efektīvāku un jaudīgāku pārvadājumu. Pēdējos gados veiksmīgi pabeigta 122 km garās Ukaras-Hacigabulas līnijas elektrifikācija, aprīkojot to ar modernām vadības sistēmām. Darbi turpinās Hadžigabulas-Baku līnijas elektrifikācijā, kas plānota līdz 2027. gadam. Šie elektrifikācijas pasākumi ļaus izmantot jaudīgākas lokomotīves, pārvadāt smagākus vilcienus un tādējādi ievērojami palielināt pārvadājumu jaudu uz dzelzceļa līnijām. Visas šīs plašās investīcijas nostiprina Azerbaidžānas centrālo lomu starptautiskajos dzelzceļa transporta procesos, padarot Vidējo koridoru par arvien svarīgāku Āzijas un Eiropas tirdzniecības sastāvdaļu. Kopš 2025. gada ir vērojams būtisks konteineru (TEU) skaita pieaugums, kas apliecina koridora potenciālu.
Zangezūras koridors: cerība uz ciešāku reģionālo sadarbību
Īpašu uzmanību pelna Zangezūras koridora attīstība, kas ir viens no būtiskākajiem elementiem Dienvidkaukāza transporta infrastruktūras pilnveidošanā. Šī projekta nozīme ir īpaši liela, ņemot vērā nesen noslēgto miera deklarāciju starp Armēniju un Azerbaidžānu. Tiek prognozēts, ka Zangezūras koridora atklāšana nodrošinās netraucētu savienojumu starp abām valstīm, atverot jaunas iespējas ne tikai tirdzniecībai, bet arī reģionālajai sadarbībai un stabilitātei. Šis koridors varētu kļūt par tiltu, kas savieno ne tikai fiziskās teritorijas, bet arī tautas un kultūras. Tā attīstība ir cieši saistīta ar Vidējā transporta koridora attīstību kopumā, un ir sagaidāms, ka abu projektu sinerģija radīs ievērojamu pozitīvu efektu uz reģiona ekonomiku un drošību.
Vidējā koridora priekšrocības un izaicinājumi
Vidējais koridors piedāvā vairākas būtiskas priekšrocības, kas padara to par pievilcīgu alternatīvu tradicionālajiem transporta maršrutiem. Pirmkārt, tas ir ievērojami īsāks par Ziemeļu koridoru, kas nozīmē ātrāku kravu piegādi un zemākas loģistikas izmaksas. Piemēram, transportēšana no Kazahstānas pa šo maršrutu aizņem aptuveni 35 dienas, kas ir ievērojami ātrāk nekā tradicionālais jūras ceļš. Otrkārt, tas nodrošina iespēju apiet Krieviju, kas ir vitāli svarīgi ģeopolitiskās nenoteiktības un sankciju laikā. Tas padara Vidējo koridoru par drošāku un uzticamāku izvēli uzņēmumiem, kas vēlas nodrošināt nepārtrauktu piegādes ķēžu darbību. Treškārt, tas veicina reģionālo sadarbību un attīsta jaunas transporta infrastruktūras, piemēram, dzelzceļa līnijas Baku-Tbilisi-Karsa. Tomēr, kā jau minēts, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir koridora zemākā transporta jauda salīdzinājumā ar Ziemeļu koridoru. Lai to risinātu, tiek veiktas investīcijas infrastruktūras modernizācijā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ietver vilcienu parkā esošo vagonu un lokomotīvju atjaunošanu, kā arī dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Arī Eiropas Savienības politika ir vērsta uz piegādes ķēžu pilnveidošanu un cilvēktiesību aizsardzību. 2025. gada 12. decembrī tika pieņemts lēmums par pagaidu trīs eiro nodevas ieviešanu nelieliem sūtījumiem no valstīm ārpus bloka, kas galvenokārt nākot no Ķīnas. Šis pasākums, kas būs spēkā līdz 2028. gadam, kalpos kā pagaidu risinājums pirms visām ES importētajām precēm tiks piemērota muitas nodeva neatkarīgi no to vērtības. Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, bet kuru īpatsvars ir ievērojams, jo pērn tika importēti 4,6 miljardi šādu sūtījumu, no kuriem 91% nāca no Ķīnas.
Nākotnes perspektīvas un Latvijas loma
Kamēr Dienvidkaukāzs kļūst par jauno Zīda ceļa sirdi, Latvija aktīvi meklē savu vietu šajā mainīgajā loģistikas ainavā. Kazahstānas plāni pārorientēt eksporta un tranzītkravas uz Latvijas ostām, izmantojot Transkaspijas starptautisko transporta maršrutu, ir vinducīgs solis. Tiek veidoti kopuzņēmumi ar Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju, lai nodrošinātu šī maršruta efektīvu apkalpošanu. Latvijas ostas, tostarp Liepāja, Rīga un Ventspils, varētu kļūt par nozīmīgiem mezgliem šajā jaunajā tirdzniecības plūsmā. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu šīs iespējas, ir nepieciešama nepārtraukta infrastruktūras attīstība un investīcijas. Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2025.–2029. gadam paredz vairākus uzlabojumus, tostarp drošības stiprināšanu un pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitātes paaugstināšanu. Lai gan prioritāte ir satiksmes drošība un ilgtspēja, ir svarīgi arī nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai šie plāni tiktu īstenoti. Zīda ceļa jaunais virziens caur Dienvidkaukāzu nav tikai transporta maršruts; tas ir ekonomiskās sadarbības, ģeopolitiskās pārmaiņas un reģionālās attīstības stāsts, kuram Latvija cenšas būt klāt un gūt no tā labumu.