Kā informē portāls jauns.lv, šī gada decembra pirmajās desmit dienās Latvijā valdījis ievērojami siltāks laiks nekā ierasts, sasniedzot vidējo gaisa temperatūru +3,4 grādus pēc Celsija. Tas ir par 3,6 grādiem vairāk nekā ilggadējā klimatiskā norma šim periodam, radot gandrīz pavasarīgu sajūtu ziemas mēneša sākumā. Lai gan tas ir neierasti, šāda tendence nav pilnībā bezprecedenta Latvijas klimata vēsturē, kurā arī iepriekšējās desmitgadēs ir bijuši silti decembri, piemēram, 2019. gadā vidējā temperatūra bija par 4,7 grādiem virs normas, padarot to par trešo siltāko decembri kopš 1924. gada.
Temperatūras Galējības un Novērojumi
Šajā decembrī temperatūras amplitūda bijusi diezgan ievērojama. Aukstākais brīdis reģistrēts 2. decembrī Alūksnē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -1,8 grādiem pēc Celsija. Tomēr lielākajā daļā valsts bija jūtams teju pavasarīgs siltums. Visaugstākā gaisa temperatūra sasniegta 10. decembrī Rīgā, kur tā pakāpusies līdz pat +9,9 grādiem. Šāda temperatūras anomālija, kas ir gandrīz 10 grādus virs sasalšanas punkta, skaidri norāda uz neierastu ziemas sākumu. Salīdzinot ar pagājušajiem gadiem, novērojumi liecina par tendenci uz arvien siltākiem decembriem. Piemēram, 2023. gadā decembra vidū gaisa temperatūra bija par diviem grādiem virs dekādes normas, fiksējot divus maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Savukārt 2013. gada decembris tika raksturots kā otrs siltākais Latvijas vēsturē ar vidējo temperatūru +2,2 grādi, kas ir 4,5 grādus virs normas.
Nokrišņu Daudzums un Reģionālās Atšķirības
Papildus neparastajam siltumam, decembra sākumā novērots arī ievērojami mazāks nokrišņu daudzums nekā parasti. Valstī kopumā izkrituši aptuveni 74% no ierastā nokrišņu apjoma. Tas liecina par relatīvi sausu periodu, kas nav tipiski decembrim, kad bieži vien valda slapjdraņķis un dažādi nokrišņi. Tomēr šis vidējais rādītājs slēpj ievērojamas reģionālās atšķirības.
Vismitrākā vieta šajā periodā bijusi Sigulda, kur reģistrēti 25,8 milimetri nokrišņu. Tas ir ievērojami vairāk nekā Daugavpilī, kur fiksēti tikai 5,2 milimetri – vairāk nekā četras reizes mazāk. Šāda nevienmērīga nokrišņu sadale atspoguļo lokālu laika apstākļu ietekmi un atšķirīgu mitruma līmeni dažādos Latvijas novados. Interesanti, ka sausuma indekss vienas mēneša griezumā viszemākais bija Balvu novadā, bet trīs mēnešu periodā – Jēkabpils novadā. Savukārt vismitrākā situācija abos šajos periodos tika novērota Ventspilī, kas, visticamāk, skaidrojams ar jūras tuvumu. Vidējais relatīvais gaisa mitrums decembra pirmajā dekādē kopumā bija 95%, ar svārstībām no 93% Kolkā līdz 99% Alūksnē.
Laikapstākļu Tendences un Iespējamās Sekas
Sinoptiķi norāda, ka šāds siltums decembra sākumā nav neierasts, jo Latvijas klimats ir nepastāvīgs un mainīgs. Tomēr tendence uz arvien siltākiem ziemas mēnešiem ir novērojama jau ilgāku laiku. Piemēram, 2024. gada decembris Latvijā bija vienpadsmitais mēnesis pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs normas, un pats 2024. gads kļuva par vienu no diviem siltākajiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Lai gan pašlaik valda neierasts siltums, ir svarīgi atcerēties par sagatavošanos ziemai. Ceļu segumi daudzviet ir mitri un slideni, īpaši tumšajā diennakts laikā un pārejas temperatūrās, kas prasa īpašu uzmanību autovadītājiem. Lai gan prognozes par īslaicīgu salu un sniegu ir bijušas, galvenā tendence liecina par siltuma turpināšanos. Tomēr, vēsturiski aplūkojot, decembris var būt arī ļoti atšķirīgs. Piemēram, 2022. gadā Ziemassvētku laikā vietām bija sals līdz -20 grādiem un bieza sniega sega, kamēr citos gados Ziemassvētki ir bijuši bez nokrišņiem un pat ar atkusni.
Šie laikapstākļu novērojumi mudina pievērst uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei un to prognozēm. Lai gan vienmēr pastāv iespēja nepastāvīgiem un mainīgiem laikapstākļiem, tendence uz siltākiem ziemas mēnešiem liecina par nepieciešamību adaptēties mainīgajai videi. Turpmākajās nedēļās prognozes liecina par nepastāvīgiem laikapstākļiem ar iespējamu gan siltuma, gan īslaicīga sala periodiem, taču kopumā decembris 2025. gadā Latvijā tiek prognozēts kā viens no siltākajiem novērojumu vēsturē.
Tradīcijas un Laika Zīmes Decembrī
Lai gan mūsdienu meteoroloģiskie dati sniedz precīzu informāciju par laikapstākļiem, latviešu tautas ticējumi piedāvā arī savu skatījumu uz laika prognozēm un ziemas sezonu. Lai gan šis decembra sākums ir neparasti silts, senie ticējumi sniedz ieskatu par to, kādi laika apstākļi sagaidāmi turpmāk. Piemēram, ir ticējums, ka decembris ir līdzīgs jūnijam vasarā, un ja decembris ir sauss, tad arī pavasaris un vasara būs sausa. Tāpat ir ticējumi par Ziemassvētku laika prognozēm, piemēram, ja Ziemassvētki iekrīt svētdienā, tad būs ražīga vasara.
Senie latvieši Ziemassvētkus svinēja kā vienus no nozīmīgākajiem gadskārtu svētkiem, kas saistīti ar gaismas uzvaru pār tumsu un saules atgriešanos. Šis laiks tika pavadīts kopā ar ģimeni, ar bagātīgi klātu galdu un dažādām tradīcijām, piemēram, bluķa vilkšanu, kas simbolizēja visa sliktā iznīcināšanu pirms jaunā gada. Arī mūsdienās Ziemassvētki ir laiks, kad satiekas ģimenes un draugi, lai kopīgi radītu neaizmirstamus mirkļus. Lai gan klimats mainās, šīs tradīcijas saglabā savu vērtību un sniedz emocionālu pieskārienu svētku laikam.