Rail Baltica: Vai Latvijas nesteidzīgā būvniecība apdraud Igaunijas savienojamību ar Eiropu?
Igaunijas mediji izteikuši bažas, ka Latvijas lēnākais temps dzelzceļa projekta Rail Baltica ziemeļu virziena būvniecībā varētu radīt problēmas igauņu savienojumam ar pārējo Eiropu. Tiek spekulēts, ka Latvija varētu mēģināt “iesprostot” Igauniju, savienojot to ar Eiropu pa veco dzelzceļa līniju. Tomēr Latvijas valdības pārstāvji šādus apgalvojumus noliedz, dēvējot tos par baumām un nepamatotām spekulācijām. Situācija ir saspringta, jo Eiropas Savienības finansējuma un projekta termiņu dēļ ir svarīgi nepalaist garām iebūvēšanas iespējas.
Projekta gaita un izaicinājumi
Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas, Eiropas platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas izveidi Baltijas valstīs, savienojot tās ar Poliju un tālāk ar pārējo Eiropu, ir viens no ambiciozākajiem infrastruktūras projektiem reģionā. Tā kopējās izmaksas ir ievērojami augušas, sasniedzot pat 23,8 miljardus eiro, salīdzinot ar sākotnēji plānotajiem 5,8 miljardiem. Šis finansiālais pieaugums ir licis visām trim Baltijas valstīm pārskatīt sākotnējos plānus un meklēt optimizācijas risinājumus.
Līdz 2025. gada beigām plānots, ka 43% no pamattrases būs gatavi būvniecībai visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijā būvniecība notiek vairāk nekā 70 kilometru garumā, savukārt Latvijā noslēgts līgums par aptuveni 230 kilometru pamattrases izbūvi. Lietuvā aktīvi turpinās darbi posmā starp Kauņu un Panevēžu.
Neskatoties uz vispārējo progresu, Latvijā projekta gaita tiek kritizēta par pārāk lēnu tempu, īpaši attiecībā uz savienojumiem ziemeļu virzienā. Tiek norādīts, ka atsevišķos posmos darbi rit lēnāk, nekā plānots, radot bažas par iespējamiem kavējumiem un turpmākajiem savienojumiem. Lai gan Latvijas premjere Evika Siliņa ir publiski noraidījusi baumas par projekta nepabeigšanu, uzsverot Latvijas apņemšanos, publiskajā telpā joprojām valda neziņa par precīziem termiņiem un progresu.
Finansējuma un stratēģijas izaicinājumi
Viens no galvenajiem izaicinājumiem projektā ir finansējuma nodrošināšana. Lai gan liela daļa līdzekļu nāk no Eiropas Savienības, katrai valstij ir jāspēj nodrošināt arī valsts līdzfinansējums. Latvijai ir piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums 25,55 miljonu eiro apmērā EK atbalstītajām aktivitātēm. Tomēr kopumā projekta izmaksas ir milzīgas, un ir svarīgi efektīvi plānot un izmantot pieejamos līdzekļus.
Interesanti ir Igaunijas pieeju projekta īstenošanai. Atšķirībā no Latvijas, kas izmanto tradicionālo “Projektēšana-iepirkums-būvniecība” (PIB) modeli, Igaunija ir pārgājusi uz alianses jeb “Integrētā projektu īstenošana” (IPD) principiem. Šī pieeja paredz ciešāku sadarbību starp pasūtītāju, projektētājiem un būvniekiem jau projekta sākumā, kas varētu palīdzēt samazināt izmaksas un paātrināt būvniecību. Igaunijā pat tiek apsvērts samazināt projekta apjomu, lai taupītu līdzekļus, piemēram, būvējot vienvirziena sliežu ceļu vietā divvirzienu, un samazinot infrastruktūras elementu apjomu. Šāds pragmatisms Igaunijā kontrastē ar Latvijas centieniem saglabāt sākotnēji iecerēto projektu, kas, iespējams, rada problēmas ar finansējumu un termiņiem.
Savukārt Latvijas valdība ir apstiprinājusi grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, kas paredz skaidrāku atbildību sadalījumu un uzsver dzelzceļa infrastruktūras duālo pielietojumu – gan pasažieru un kravu pārvadājumiem, gan militārajām vajadzībām. Pirmajā posmā tiks nodrošināts savienojums ar Igauniju un Lietuvu atbilstoši pieejamam finansējumam, bet otrajā posmā – atlikušais tvērums.
Baumas vai reāla problēma?
Igaunijas medijos izskanējusī informācija par Latvijas nesteidzību ir radījusi zināmu satraukumu. Daži mediji, piemēram, igauņu “Äripäev”, pat pieļauj, ka Latvija varētu mēģināt “iesprostot” Igauniju, piedāvājot tai savienojumu caur veco dzelzceļa līniju, nevis jauno, moderno Rail Baltica. Šādas spekulācijas ir bezatbildīgas un var kaitēt projekta tālākajai virzībai. Latvijas premjere ir skaidri paudusi, ka šie ir tikai nepamatoti apgalvojumi.
Tomēr nevar ignorēt faktu, ka Baltijas valstu premjeri ir pārliecināti par projekta pabeigšanu līdz 2030. gadam. Tas nozīmē, ka darbiem ir jārit ļoti aktīvi. Igaunijas premjers Kristens Mihals ir norādījis, ka Latvija ir sniegusi skaidru vēstījumu par aktīvu plānošanu virzienā uz Igauniju, kas ir pozitīva ziņa. Tas liecina, ka, lai gan medijos izskan dažādas bažas, politiskais līmenis sadarbības jautājumu risina.
Vēsturiski ir zināms, ka Latvijā Rail Baltica projektēšanas darbi ir bijuši kavēti, kā rezultātā tika zaudēti 17,2 miljoni eiro ES finansējuma. Tas liecina par nepieciešamību būt ļoti uzmanīgiem un efektīviem, lai nepalaistu garām iespējas un finansējumu.
Nākotnes perspektīvas
Rail Baltica ir daudz vairāk nekā tikai dzelzceļa līnija; tas ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes katalizators un ģeopolitiskās stabilitātes stiprinātājs visam Baltijas reģionam. Projekts sola radīt jaunas darba vietas, veicināt tirdzniecību un uzlabot mobilitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt skaidrību un nepakļauties nepārbaudītai informācijai vai spekulācijām.
Lai gan izaicinājumi pastāv, Rail Baltica projekta pabeigšana ir vitāli svarīga Baltijas valstu konkurētspējai un integrācijai Eiropas Savienībā. Latvijai ir jāturpina aktīvi strādāt pie saviem būvniecības posmiem, lai nodrošinātu netraucētu savienojumu ar Igauniju un Lietuvu, tādējādi apliecinot savu apņemšanos un partnerību šajā vēsturiskajā projektā.