LPK kritika pret naudas balvu piešķiršanas kritērijiem
Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte ir izteikusi asu kritiku par valsts naudas balvu piešķiršanas kārtību sportā, īpaši uzsverot, ka kritēriji ir subjektīvi un netaisnīgi. Šis sašutums radies pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) sēdes un faktu, ka valsts naudas balvas netika piešķirtas Latvijas parasportistiem Aigaram Apiņam un Rihardam Snikum. Dadzīte uzsver, ka šāda situācija ir ne tikai negodīga pret šiem sportistiem, bet arī pret citiem, piemēram, kamaniņu braucējiem un neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem, kuriem varētu tikt atteikta naudas balva. Kā galvenais pretrunu avots tiek minēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktais kritērijs, kas paredz, ka sacensībās jāpiedalās vismaz desmit sportistiem no desmit dažādām valstīm, lai pretendētu uz naudas balvu. LPK prezidente norāda, ka šāds nosacījums nav atrodamies Latvijas Sporta likumā un IZM to ir izdomājusi pati, turklāt šie kritēriji ir mainīgi ik gadu.
Sportistu skatījums uz kritēriju netaisnīgumu
Parasportisti Aigars Apinis un Rihards Snikus paši ir publiski pauduši savu neapmierinātību. Apinis, pasaules čempions diska mešanā, ir neizpratnē, kāpēc viņam netika piešķirta naudas balva, neskatoties uz zelta godalgu. Kā iemesls tika minēts tas, ka viņa medicīniskajā klasē finālā sacentās sportisti no mazāk nekā desmit valstīm. Viņš uzsver, ka šāds kritērijs nav oficiāls dokuments, bet gan IZM radīts, un uzskata, ka lēmuma pieņēmēji nav iedziļinājušies viņa sporta veida specifikā. Apinis pauž, ka kritēriji, lai nokļūtu uz pasaules čempionātu, ir ļoti augsti un grūti izpildāmi, padarot IZM lēmumu par netaisnīgu un aizskarošu. Viņš argumentē, ka sacensības, kurās viņš startēja, tehniski nevar nodrošināt desmit valstu dalību, jo tas paildzinātu sacensības vairākām dienām.
Rihards Snikus, kurš Eiropas čempionātā izcīnījis divas zelta medaļas, saskāries ar līdzīgu situāciju. Viņa sacensību grupā startējuši 11 sportisti no astoņām valstīm, kas ir ievērojams skaits, ņemot vērā parasporta specifiku. Tomēr arī viņam naudas balva netika piešķirta, pamatojoties uz valstu skaita kritēriju. Snikus norāda, ka vienā no viņa disciplīnām noteikumi pat paredz ne vairāk kā astoņus sportistus. Viņš pauž sarūgtinājumu, ka, neskatoties uz augstajiem sasniegumiem, netiek saņemta valsts atzinība, īpaši, ja abi sportisti ir nominēti Trīszvaigžņu balvai. Snikus uzsver, ka runa nav tikai par naudu, bet par godīgu spēli un atzinību par ieguldīto darbu un sasniegumiem, kas ir svarīgi arī nākamajiem startiem.
IZM nostāja un vienotie kritēriji
Nozares atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka naudas balvu piešķiršanas kritēriji sportistiem un parasportistiem ir vienoti un tiek piemēroti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. IZM skaidro, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) izvērtē sacensību nozīmīgumu, tostarp piedalījušos valstu un sportistu skaitu, un jau pēdējos piecus gadus par orientieri konsekventi izmantots vismaz desmit valstu dalījums, lai nodrošinātu salīdzināmu un taisnīgu prēmiju piešķiršanu. Ministrija uzsver, ka lēmumi tiek pieņemti tiesiskā ietvarā un ir atvērta diskusijām par kritēriju pilnveidi, taču uzsver, ka sistēmai jāpaliek tiesiskai, caurspīdīgai un vienlīdzīgai.
LNSP lēmumi un plašāks konteksts
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) 2025. gada 10. decembrī atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem par izciliem sasniegumiem, kopumā 813 089 eiro apmērā. Balvas paredzētas par augstiem sasniegumiem Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās sacensībās un Universiādēs. Kopumā naudas balvas plānots piešķirt 78 sportistiem un vairākiem desmitiem treneru.
Šis gadījums ir izraisījis plašākas diskusijas par sporta finansējuma sistēmas godīgumu un vienlīdzību Latvijā. Lai gan IZM apgalvo, ka kritēriji ir vienoti, sportistu un LPK pārstāvju viedoklis liecina par nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot šos nosacījumus, lai tie labāk atspoguļotu sportistu patiesos sasniegumus un ieguldījumu.