Jauni atklājumi par mentālās veselības traucējumu kopīgajām saknēm

Kā informē telekanāls EuroNews, jauns, plaša mēroga ģenētisks pētījums liecina, ka daudziem mentālās veselības traucējumiem bioloģiskā līmenī varētu būt daudz vairāk kopīgu iezīmju nekā zinātnieki iepriekš uzskatīja. Šie atklājumi sniedz cerīgu perspektīvu uz to, kā nākotnē varētu uzlabot mentālo slimību diagnostiku un ārstēšanu, īpaši tiem, kuri saskaras ar vairākām diagnozēm vienlaicīgi.

Milzīgs pētījums un pārsteidzoši rezultāti

Pētnieki no Kolorādo universitātes Bolderā un Mass General Brigham Savienotajās Valstīs analizēja DNS datus no vairāk nekā sešiem miljoniem cilvēku. Šajā grupā ietilpa arī vairāk nekā miljons personu ar vismaz vienu diagnosticētu mentālās veselības stāvokli. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka kopumā ar mentālās veselības problēmām saskaras vairāk nekā miljards cilvēku visā pasaulē.

“Pašreiz mēs psihiatriskos traucējumus diagnosticējam, balstoties uz novērojumiem, un bieži vien vienam pacientam tiek noteiktas vairākas diagnozes. Tas var apgrūtināt ārstēšanu un radīt vilšanos pacientiem,” atzīst Endrjū Grotzingers, psiholoģijas un neirozinātņu asistents profesors Kolorādo universitātē Bolderā un pētījuma galvenais autors.

Pieci ģenētiskie modeļi – piecas kategorijas

Pētnieki pievērsās 14 psihiatriskiem traucējumiem un secināja, ka lielāko daļu ģenētisko atšķirību starp cilvēkiem ar un bez šiem stāvokļiem var izskaidrot vien ar pieciem plašiem ģenētiskiem modeļiem. Šie modeļi bija saistīti ar 238 ģenētiskiem variantiem, kas ietekmē smadzeņu attīstību un darbību. Pamatojoties uz šīm kopīgajām ģenētiskajām īpašībām, tika izveidotas piecas traucējumu kategorijas:

  • Pirmā grupa: traucējumi ar kompulsīvām pazīmēm, piemēram, anoreksija nervoza, Tourette sindroms un obsesīvi kompulsīvi traucējumi.
  • Otrā grupa: internalizējoši traucējumi, kā depresija, trauksme un posttraumatiskā stresa sindroms.
  • Trešā grupa: atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumi.
  • Ceturtā grupa: neiroattīstības traucējumi, piemēram, autisms un uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumi.
  • Piektā grupa: bipolāri afektīvi traucējumi un šizofrēnija.

Pārsteidzoši, ka tika konstatēts – aptuveni 70% ģenētiskā signāla, kas saistīts ar šizofrēniju, ir kopīgs arī bipolāriem afektīviem traucējumiem. Lai gan šīs abas slimības tradicionāli tiek uzskatītas par ļoti atšķirīgām, un speciālisti reti diagnosticē abas vienam pacientam, ģenētiskā analīze parādīja, ka tās ir *vairāk līdzīgas nekā unikālas*.

Ko šie atklājumi nozīmē pacientiem?

Šie rezultāti, kas publicēti prestižajā žurnālā Nature, apgāž ilggadējo uzskatu, ka mentālās veselības traucējumi ir galvenokārt atsevišķas slimības. Pētījums liek domāt, ka daudzus no tiem virza *kopīgi bioloģiskie procesi*. Protams, pētnieki uzsver, ka ir pāragri veikt izmaiņas diagnostikas praksē. Tomēr viņi cer, ka šie atklājumi informēs turpmākus atjauninājumus Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā par mentāliem traucējumiem (DSM), kas ir pasaulē atzīta rokasgrāmata, ko izmanto mentālās veselības speciālisti.

“Šis darbs sniedz *labākos pierādījumus līdz šim* tam, ka mums varētu būt lietas, kurām pašlaik dodam dažādus nosaukumus, bet kuras patiesībā ir saistītas ar vieniem un tiem pašiem bioloģiskajiem procesiem,” saka Grotzingers. “Identificējot to, kas ir kopīgs dažādiem traucējumiem, mēs ceram izstrādāt jaunus stratēģijas, kas neprasīs četras atsevišķas zāles vai četras atsevišķas psihoterapijas metodes.”

Ceļš uz precīzāku izpratni

Pētījums arī izcēla konkrētus bioloģiskos ceļus, kas saistīti ar dažādām traucējumu grupām. Piemēram, cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem un šizofrēniju bija aktīvāki gēni, kas ietekmē *eksitējošos neironus* – tos, kas palīdz pārraidīt signālus smadzenēs. Savukārt tādos stāvokļos kā depresija un trauksme biežāk sastopami ģenētiski varianti, kas saistīti ar *oligodendroglīijām* – speciālām šūnām, kas palīdz uzturēt un aizsargāt smadzeņu “vadus”.

Daži no šiem kopīgajiem ģenētiskajiem faktoriem, šķiet, ietekmē smadzeņu attīstību ļoti agrīnā stadijā, pat pirms dzimšanas, savukārt citi var būt nozīmīgāki vēlāk pieaugušā dzīvē. Tas varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc mentālās veselības traucējumi tik bieži *pārklājas*. Atgādinām, ka 2018. gadā veiktā apskatā tika konstatēts, ka vairāk nekā puse cilvēku, kuriem diagnosticēts viens psihiatrisks traucējums, vēlāk saņem vismaz vienu papildu diagnozi, un aptuveni 41% savas dzīves laikā atbilst kritērijiem četriem vai vairākiem traucējumiem.