Eiropas Savienībā iespējama iekšdedzes dzinēju auto pārdošanas termiņu maiņa

Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, pastāv aizvien lielāka varbūtība, ka Eiropas Savienībā (ES) varētu tikt pārskatīts iepriekš noteiktais termiņš jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecības aizliegumam. Lai gan sākotnēji šis aizliegums tika plānots no 2035. gada 1. janvāra, pēdējās dienās medijos izskanējusī informācija liecina par iespējamām izmaiņām. Šīs aktualitātes sakrīt ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem nākt klajā ar pasākumu kopumu, lai atbalstītu 27 dalībvalstu autobūves nozari.

Iepriekšējie lēmumi un jaunas perspektīvas

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis 2022. gada oktobrī panāca vienošanos par jaunu vieglo automobiļu un furgonu tirdzniecības aizliegumu ar nulles CO2 emisijām no 2035. gada. Šis lēmums bija nozīmīgs solis ceļā uz ES klimata mērķu sasniegšanu, tostarp klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Autotransports veido aptuveni piekto daļu no kopējām ES CO2 emisijām. Lai gan elektroauto un cita veida bezemisiju transportlīdzekļi tiek uzskatīti par nākotnes virzienu, autoindustrijas vidū nav vienprātības par šādu radikālu pāreju. Daži ražotāji, piemēram, BMW vadītājs Olivers Cipse, pauduši bažas, ka aizliegums var būt pārsteidzīgs un nodarīt lielāku kaitējumu nekā labumu, radot atkarību no viena tehnoloģiskā risinājuma.

Iespējamie scenāriji un politiskās diskusijas

Aģentūras “Reuters” rīcībā esošā informācija liecina par diviem iespējamiem scenārijiem: aizlieguma termiņa pārcelšana par pieciem gadiem vai arī tā mīkstināšana uz nenoteiktu laiku. Šīs diskusijas īpaši aktualizējušās pirms EK plānotās pasākumu kopas autobūves nozares atbalstam. Šī pasākumu kopa paredz virzīt Rīcības plānu autobūves nozarei, kas tika publicēts iepriekšējā pavasarī. Plānā iekļautas tādas ieceres kā uzņēmumu mudināšana iepirkt videi nekaitīgākus transportlīdzekļus, vieglo pasažieru un kravas automobiļu CO2 emisiju standartu pārskatīšana un elektroautomobiļu akumulatoru ražošanas veicināšana ES valstīs.

Ražotāju un dalībvalstu viedokļi

Vācu politiķi jau iepriekš nav slēpuši gandarījumu par iespējamo aizlieguma pārskatīšanu. Vācijas premjerministrs Frīdrihs Miccolti ir paudis, ka, lai gan klimatneitralitātes mērķi ir svarīgi, ir nepieciešams meklēt citus ceļus, uzsverot, ka elektromobilitāte būs galvenais virziens, taču pastāvēs arī citas dzinēju tehnoloģijas, piemēram, hibrīddzinēji. Tikmēr septiņas ES dalībvalstis ir publiski aicinājušas atcelt 2035. gada aizliegumu benzīna un dīzeļauto pārdošanai, uzsverot tehnoloģiskās neitralitātes principu un argumentējot, ka ES likumdošanā jābalstās uz brīvu dalībvalstu izvēli efektīvākajiem emisiju samazināšanas veidiem. Kā alternatīvas tiek minētas ne tikai pilnībā elektriskās automašīnas, bet arī hibrīdauto, ūdeņraža un biodegvielas transportlīdzekļi. Šīm valstīm arī svarīgs ir infrastruktūras jautājums – nepieciešama paplašināta uzlādes infrastruktūra un ūdeņraža uzpildes staciju tīkls visā ES.

Autoindustrijas izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Autoindustrija kopumā saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem, tostarp tehnoloģiskajām pārmaiņām, pieaugošo konkurenci un mainīgu ģeopolitisko situāciju. Lai gan Eiropas Savienība ir noteikusi ambiciozus mērķus CO2 izmešu samazināšanai, joprojām notiek aktīvas diskusijas par to, kā tos vislabāk sasniegt, saglabājot nozares konkurētspēju. Paredzams, ka EK pasākumu kopā autobūves nozares atbalstam tiks iekļauti arī priekšlikumi, kas veicinās elektroauto akumulatoru ražošanu Eiropas Savienībā, tādējādi mazinot atkarību no citām valstīm un stiprinot reģionālo ražošanas jaudu.