“Selektīva lēmumu izsniegšana” neatbilst arī labas pārvaldības un pārredzamības principam, viņš bažījas.
Vēstulē paustas bažas arī par studiju kvalitāti. Taupības nolūkos atsevišķās programmās samazināts kontaktstundu skaits, kas neatbilst akreditētajiem studiju plāniem un var apdraudēt JVLMA reputāciju, apgalvo Ešenvalds.
Pēc viņa sacītā, akadēmijas padome vairākkārt pārsniegusi savas pilnvaras, tostarp centusies ietekmēt pētnieciskās darbības virzienu un tematu izvēli un nav nodrošinājusi caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.
Savukārt iekšējā kontroles sistēma faktiski nedarbojoties. Ešenvalds norāda, ka JVLMA jurists Dāvis Mednis, kurš vienlaikus ir padomes sekretārs, iecelts arī par atbildīgo personu trauksmes cēlāju ziņojumu saņemšanā un izskatīšanā. Šādu amatu apvienošana, vēstules autora ieskatā, rada interešu konfliktu, jo persona nav uzskatāma par neitrālu – Mednis piedalījies vēstulē minēto lēmumu un atbilžu sagatavošanā un konsultēšanā, kā arī bijis klātesošs procesos.
“Sekojoši JVLMA iekšējā trauksmes celšanas sistēma netiek īstenota tādā veidā, kāds ir tās noteiktais mērķis, un netiek veicināta tiesiskuma īstenošana un uzraudzība, bet gluži pretēji – tiek veikta vadības rīcības attaisnošana,” uzskata Ešenvalds.
Viņš mudina Kultūras ministriju veikt pārbaudi par JVLMA pārvaldību, tās tiesiskumu un darba organizāciju.
JVLMA pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka apgalvojumi, piemēram, par pārkāpumu skaita pieaugumu, “nav balstīti faktos”,
izriet no augstskolas sniegtās atbildes aģentūrai LETA. Lai arī par akadēmiju saņemtas vairākas sūdzības VDI, visas administratīvā pārkāpuma lietas līdz šim izbeigtas bez soda piemērošanas.