Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus – Magonim trīs gadu, bet Osinovskim – divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Ņemot vērā šo apstākli, tiesa Magonim mīkstināja piespriesto brīvības atņemšanas sodu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, savukārt Osinovskim noteica vieglāku soda veidu – naudas sodu.

Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot “Mercedes Benz” auto, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim tiesa kā piesprieda papildsodu noteica aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā uz trim gadiem.

Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli – 499 500 eiro.

Pilns apelācijas instances tiesas spriedums ar izvērstu motīvu daļu vēl tiks gatavots, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa 2021. gadā abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu. Pirmās instances tiesa tika konstatējusi, ka pusmiljons eiro Magonim ir ticis dots, taču neesot pierādīts, ka tas ir kukulis. Līdzīgu pozīciju uzturēja arī abi apsūdzētie.

Lietu pirmajā instancē izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons, kurš skaidrojumos pēc sprieduma nolasīšanas uzstāja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāvēja “LDz” meitasuzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.

Attiecībā uz otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa tika konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar “Krievijas dzelzceļa” vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar “Krievijas dzelzceļa” vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons. Magoņa aktivitātes “Krievijas dzelzceļā” nekādā veidā neesot bijušas saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtēja tiesnesis. Osinovskis esot devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu “Krievijas dzelzceļā”. Līdz ar to netika konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, bija pārliecināts pirmās instances tiesnesis.

Ņemot vērā minēto, Jansons uzskatīja, ka prokuratūra nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka “LDz” meitas sabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves.