Eiropiešu atbalsts Ukrainai: Līderu lēmums par iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem

Kā informē telekanāls EuroNews, Eiropas Savienības valstu līderi stāv uz vēsturiska lēmuma sliekšņa, kas varētu mainīt finansiālā atbalsta dinamiku Ukrainai. Tuvojoties Eiropas Padomes samitam, kurā tiks lemts par turpmāko palīdzību kara plosītajai valstij, jauns sabiedriskās domas pētījums liecina, ka vairums lielāko Eiropas valstu iedzīvotāju atbalsta ideju par iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu šī atbalsta finansēšanai. Šis jautājums ir īpaši aktuāls, jo daudzas bloka dalībvalstis saskaras ar savām finansiālajām problēmām, un Krievijas centrālās bankas apturētie līdzekļi – aptuveni 210 miljardi eiro – kļūst par vilinošu alternatīvu.

Vairums Eiropas valstu atbalsta

Pētījuma dati ir nepārprotami: britu, poļu, vācu un spāņu respondentu vairākums pauž atbalstu tam, lai Eiropas bankās esošie iesaldētie Krievijas līdzekļi tiktu novirzīti papildu palīdzības sniegšanai Ukrainai. Tas apliecina plašu solidaritāti ar Ukrainu, neskatoties uz turpināto Krievijas agresiju. Tomēr ir arī izņēmumi, kas atklāj dziļākas domstarpības un bažas par precedentsko situāciju.

Itālijas īpašā pozīcija un tās iemesli

Itālija izceļas ar ievērojamu šķelšanos sabiedrībā šajā jautājumā – 39% itāļu atbalsta iesaldēto līdzekļu izmantošanu, savukārt 38% iebilst. Eksperti šo situāciju skaidro kā atspoguļojumu „dziļākas plaisas Itālijas politiskajā ainavā”. Ministru prezidentes Džordžas Meloni valdības pro-ukrainiskais spārns, kas atbalsta drošības jautājumus, saskaras ar koalīcijas daļu, ko vada Mateo Salvīni, un kura tradicionāli ir ievērojami simpātiskāka Krievijai un skeptiskāka pret Eiropas Savienību. Kā skaidro Žans Monē profesors Eiropas Savienības tiesībās un politikā HEC Paris Alberto Alemanno:

„Šī domstarpība atklāj Itālijas ambivalento pozīciju Eiropas Savienībā, kas ir nonākusi starp vēlmi būt nozīmīgam spēlētājam Eiropas līmenī un nepieciešamību saglabāt iekšpolitisko naratīvu, kas bieži vien ir eiroseptisks.”

Finansiālais spiediens un bažas par sekām

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Beļģijai pieņemt nepieredzētu reparāciju aizdevuma shēmu Ukrainai, kas radījis bažas Beļģijas valdībā. Tas skaidrojams ar faktu, ka no iesaldētajiem līdzekļiem aptuveni 185 miljardi eiro atrodas pie Eiropas vērtspapīru depozitārija Euroclear, kas atrodas Briselē. Beļģija meklē garantijas no citām ES valstīm, lai tās palīdzētu segt potenciālos finansiālos zaudējumus, ja Krievija uzvarētu tiesvedībā pret Beļģiju par šo plānu. Jāatzīmē, ka Krievijas Centrālā banka jau ir vērsusies tiesā pret Euroclear. Lai gan Komisija cenšas mazināt Beļģijas bažas, piedāvājot dažādas garantijas un aizsardzības mehānismus, tomēr Itālija, Bulgārija, Čehija un Malta ir paudušas kopīgu aicinājumu Komisijai izskatīt „alternatīvus risinājumus ar prognozējamiem parametriem un ievērojami mazākiem riskiem”. Papildus tam, ka Itālija ir iesaldējusi aptuveni 2,3 miljardus eiro Krievijas oligarhu aktīvu kopš 2022. gada, Alemanno norāda uz itāļu bažām:

„Daudzi itāļi uztver savu ekonomiku kā īpaši neaizsargātu pret enerģētikas traucējumiem un atbildes pasākumiem, padarot tos piesardzīgākus pret riskiem nekā Ziemeļeiropas valstis ar atšķirīgām ekonomiskām struktūrām un enerģijas maisījumu.”

Viņš piebilst, ka pastāv arī bažas par riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu „bruņošanas” precedents radīšanu, kas varētu vājināt Eiropas ekonomiskās intereses un tiesiskās normas. Nepārtrauktais atbalsts un tā robežas

Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, vairums aptaujāto Eiropas valstu iedzīvotāju turpina atbalstīt finansiālu palīdzību Ukrainai. Aptaujās Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Polijā un Spānijā respondenti joprojām uzskata, ka ir pareizi finansiāli atbalstīt Ukrainu, procentuāli atbalsts svārstās no 73% līdz 50%. Itālijā, kā jau minēts, viedokļi ir sadalījušies, ar 44% atbalstošo un 34% iebilstošo. Alemanno uzsver:

„Tas izpaužas kā atbalsts abstraktiem suverenitātes principiem, vienlaikus apšaubot konkrētās izmaksas par ilgtspējīgu finansiālu saistību uzņemšanos, īpaši tad, kad Itālijas pilsoņi – tāpat kā jebkurš cits ES pilsonis – saskaras ar savām ekonomiskajām izmaksām.”

Pastāv arī domstarpības katrā valstī par to, vai Ukrainai sniegtā atbalsta apjoms ir pārāk mazs, pārāk liels vai tieši laikā. Piemēram, Vācijā 34% respondentu uzskata, ka atbalsts ir pārāk liels, savukārt Polijā 36% apgalvo, ka tas ir pareizā apmērā. Attiecībā uz NATO paplašināšanos, Krievijas mērķis ir bloķēt Ukrainas dalību aliansē, savukārt Eiropa šo iespēju neizslēdz. Starp aptaujātajām ES valstīm spāņi ir visvairāk par Ukrainas pievienošanos NATO, bet citās valstīs atbalsts ir šaurāks, svārstoties starp 42% un 47%.