Izrādās patiesais iemesls pamest aktiera profesiju bijusi ģimene. Kristaps ļoti skaidri atceras mēnesi, kad pasaulē nāca viņa dēls, tajā viņš nospēlējis 27 izrādes.
Tas bijis nopietns pagrieziena punkts, lai lēmums tiktu pieņemts ātri un nešaubīgi. Dailes teātrī viņš nestrādā jau vairāk kā desmit gadus.
Savukārt, ar pasākumu un kāzu vadīšanu Kristaps nodarbojas jau 15 gadus un atzīst, ka šajā lauciņā jūtas kā savējais.
“Katra kāzu diena ir kā mazs režijas darbs.” Rasims atzīst, ka tieši šis formāts – dzīvās emocijas, spontanitāte, humors, cilvēcība – dod viņam to enerģiju, kuru teātrī bieži nosedza smags materiāls.
Vairāk lasi žurnāla “Kas Jauns” 16. decembra numurā!