Eiropas enerģētikas ainava mainās: Krievijas gāzes ēra Eiropā tuvojas beigām
Eiropas Savienības (ES) deputāti ir speruši vēsturisku soli, pieņemot likumu, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no Krievijas dabasgāzes importa līdz 2027. gadam. Šis izšķirošais lēmums, par kuru pārliecinoši balsoja Eiropas Parlamentā, ne tikai mainīs bloka enerģētikas stratēģiju, bet arī iezīmēs jaunu neatkarības un drošības ēru.
Pagrieziena punkts enerģētiskajā drošībā
Ar 500 balsīm par, 120 pret un 32 atturoties, Eiropas Parlaments ir apstiprinājis likumprojektu, kas juridiski saistoši aizliegs Krievijas dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu. Šis radikālais solis ir atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā un tās enerģētikas resursu izmantošanu kā politiskās ietekmes un manipulācijas instrumentu. Kā uzsvērusi viena no likumprojekta ziņotājām, deputāte Inese Vaidere, šis likums ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskās, gan kopējās drošības stiprināšanā. “Pilnīga atteikšanās no Krievijas gāzes iezīmē jaunu posmu, kurā ES stratēģisku resursu importā vairs nebūs atkarīga no viena, neuzticama piegādātāja,” viņa norādīja. Šis lēmums ir “sliktas ziņas Kremlim un labas ziņas Eiropai”, jo beidzas laiks, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes.
Skaidri termiņi un stingras sankcijas
Jaunais regulējums paredz pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa samazināšanu ar stingriem termiņiem. Saskaņā ar vienošanos, jaunus līgumus par Krievijas gāzes piegādēm nevarēs slēgt, sākot ar 2026. gada sākumu. Esošie līgumi būs jāpārtrauc līdz 2026. gadam vai, atkarībā no nosacījumiem, vēlākais līdz 2027. gada 30. septembrim. Tas nozīmē, ka Krievijas dabasgāzes imports Eiropā tiks izbeigts ievērojami ātrāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Likumdošanā ir iekļauta arī skaidra un harmonizēta sankciju sistēma visā ES, uzliekot dalībvalstīm pienākumu sodīt uzņēmumus, kas mēģinātu apiet noteikumus, tostarp iesniedzot nepatiesu informāciju par gāzes izcelsmi.
Lai nodrošinātu šī aizlieguma pareizu īstenošanu, ir ieviesta iepriekšējas atļauju sistēma gāzes importam gan no Krievijas, gan citām valstīm. Lai gan atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Ungārija un Slovākija, ir izteikušas bažas un pat apstrīdējušas Eiropas Komisijas priekšlikumu, panāktā vienošanās par kvalificētu balsu vairākumu faktiski atņem šīm valstīm veto tiesības šajā jautājumā.
Ceļš uz enerģētisko neatkarību: alternatīvie resursi
Šis vēsturiskais lēmums ir daļa no plašākas ES enerģētikas politikas, kuras mērķis ir stiprināt bloka neatkarību un drošību, mazinot atkarību no viena piegādātāja. Eiropas Savienība intensīvi atbalsta alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, jo tie nerada kaitējumu videi vai rada to tikai nelielā apmērā. Šie avoti ietver vēju, sauli, biomasu, ģeotermālo enerģiju un ūdens enerģiju. Plašāka alternatīvo enerģijas veidu izmantošana ne tikai palīdzēs samazināt ES atkarību no Krievijas enerģijas importa, bet arī veicinās ilgtspējīgu attīstību un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu.
Lai gan Krievijas gāzes imports Eiropā ir ievērojami mazinājies kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tas joprojām veidoja ievērojamu daļu no ES enerģijas patēriņa un nodrošināja Krievijai ienākumus. Šis jaunais likums ir signāls, ka Eiropa nekad vairs neļaus Maskavai izmantot enerģētiku kā ieroci. Kā norādījis Eiropas Komisijas enerģētikas komisārs Jāns Jērgenssens, “Pat pēc miera noslēgšanas mēs vairs nepirksim Krievijas gāzi. Mūsu vienošanās paliks spēkā pat pēc miera līguma noslēgšanas starp Krieviju un Ukrainu.”
Šis lēmums stiprina Eiropas pozīcijas starptautiskajā arēnā un ir apliecinājums bloka spējai vienoti rīkoties, stājoties pretī ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Tā ir drosmīga izšķiršanās, kas garantēs stabilāku un drošāku enerģētisko nākotni visai Eiropai.