Viņa uzskata, ka apstiprinātais likums ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskās drošības, gan bloka drošības stiprināšanā. Vaideres ieskatā, pilnīga atteikšanās no Krievijas gāzes iezīmē jaunu posmu, kurā ES stratēģisku resursu importā vairs nebūs atkarīga no neuzticama piegādātāja.
“Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai – laiks, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes, beidzas,” teikusi Vaidere.
Regulas priekšlikums sagatavots, reaģējot uz Krievijas sistemātiskajiem centieniem ES enerģētisko drošību izmantot kā ieroci, informē Vaideres birojs. Manipulēšana ar enerģētisko drošību notiek jau gandrīz 20 gadus, situācijai eskalējot 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Tajā gadā Krievija turpināja manipulēt ar tirgu, piemēram, uzņēmums “Gazprom” bezprecedenta kārtā nenodrošināja pietiekamu ES gāzes glabātavu uzpildi un negaidīti pārtrauca gāzes piegādi pa cauruļvadiem, kā rezultātā enerģijas cenas pieauga astoņkārtīgi salīdzinājumā ar cenām pirms krīzes.