Bet kopumā iespēja iegādāties dažādas funkcijas tiek vērtēta pozitīvi, jo tā ļauj vadītājam pielāgot automašīnu savām vajadzībām pat vairākus gadus pēc iegādes. Diskusijas rodas vienīgi par to, par kādiem pakalpojumiem ir ētiski prasīt papildu ikmēneša maksu.
“Ar televīzijas kanālu abonementu to salīdzināt nevar, jo tas ir izklaides saturs, kuru izmanto un aizmirst. Automobilis ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc tajā vajadzīgajām funkcijām jābūt pieejamām: tās vai nu apmierina, vai neapmierina vadītāju,” skaidro Buzelis.
Tāpēc daļa ražotāju izvēlas citādāku stratēģiju. Piemēram, “Kia” izvairās no abonementu modeļa un piedāvā lietotājiem uzreiz iegādāties vēlamo funkcionalitāti vai vēlāk paplašināt mašīnas iespējas, samaksājot vienreizēju maksu. Tādējādi pircējs izvairās no pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem un var ērti aktivizēt funkcijas tikai tad, kad tās kļūst aktuālas.
Piemēram, ja pusgadu pēc iegādes izrādās, ka būtu noderīgi modernāki palīgi uz automaģistrāles, vadītājam pietiek iegādāties atjauninājumu virtuālajā veikalā – un tas darbosies rūpnīcas uzstādījumu līmenī, ievērojot visus garantijas nosacījumus.
Pēc Buzeļa domām, patērētāju gaidas lielā mērā ir atkarīgas arī no automobiļa segmenta. Ekonomiskās klases modeļos pagaidu funkciju aktivizēšana var būt praktisks risinājums, taču “premium” automobiļu pircēji bagātīgu funkciju kompleksu vēlas jau iegādes brīdī.
“Nav ētiski iekasēt maksu par būtiskām vai ar drošību saistītām sistēmām. Taču pilnīgi normāli ir maksāt par “patīkami, ja ir” funkcijām, tostarp vējstikla apsildi, bagāžnieka atvēršanu ar kājas kustību zem bampera vai esošo sistēmu paplašinājumiem,” saka eksperts.