Francijas zemnieku dusmas un Mercosur vienošanās nākotne
Šķietami absurda diagnoze – „lumpy skin disease” jeb mezglainās ādas slimība – Francijā liek valdībai un zemniekiem stāties asiņainā konfrontācijā. Policija slaktē mājlopus, lai apturētu vīrusa izplatību, taču šī dramatiskā situācija var novest pie negaidītām un plašām sekām, apdraudot vienu no vērienīgākajām tirdzniecības vienošanām Eiropas Savienības vēsturē. Kā informē telekanāls EuroNews, šis vīruss var kļūt par nāvējošu triecienu Mercosur līgumam.
Divkārši standarti zemnieku acīs
Francijas zemnieku arodbiedrības pauž niknas neapmierinātības par sistēmisko veselu ganāmpulku izkaušanu, tiklīdz tiek konstatēts vienīgais saslimšanas gadījums. Vienlaikus Brisele aktīvi virza Mercosur līgumu, kas paredz atvērt durvis Dienvidamerikas liellopu gaļas importam. Zemnieki to dēvē par „divkāršiem standartiem”. Viņi jautā, kāpēc viņiem jāupurē savi ganāmpulki, lai izpildītu augstākās kvalitātes prasības, un vienlaikus jāsaņem lēta gaļa no Brazīlijas, kas ražota, izmantojot Eiropā aizliegtus pesticīdus un antibiotikas? Šīs dusmas nonāk Eiropas Parlamentā šonedēļ, kur likumdevēji balsos par „reciprocitātes klauzulu”.
Reciprocitātes klauzula – šķērslis vai iespēja?
Šī klauzula būtībā ir spoguļa princips: ja vēlaties pārdot savu produkciju Eiropā, jums jāievēro Eiropas Savienības standarti. Ja Eiropas Parlamenta deputāti balso pret šīs klauzulas iekļaušanu, viņi riskē ar plašu sašutuma vilni lauku apvidos visā Eiropā. Taču, ja viņi par to balsos, pastāv liels risks, ka Dienvidamerika var atteikties no vienošanās, nevēloties ieviest Eiropas likumus savā teritorijā. Eiropas politikā bieži vien lēmumi tiek pieņemti lokālā līmenī, un pašreiz vietējie iedzīvotāji ir ļoti saniknoti.
Vīrusa ēna pār tirdzniecības vienošanos
Mezglainās ādas slimība, kas šobrīd rada satraukumu Francijas lauksaimniekiem, ir kļuvusi par simbolu plašākai problēmai. Tā atspoguļo spriedzi starp nepieciešamību aizsargāt vietējo produkciju un atvērt tirgus. Mercosur līguma pretinieki argumentē, ka tā pieņemšana bez stingrākas kvalitātes kontroles varētu radīt nevienlīdzīgu konkurenci un negatīvi ietekmēt Eiropas lauksaimniekus. Šis ir sarežģīts politisks un ekonomisks izaicinājums, kurā savijas gan veselības drošības, gan tirdzniecības intereses. Tā būs interesanti vērot, kā Eiropas politiķi spēs sabalansēt šīs pretrunīgās prasības, lai gan nezaudētu Dienvidamerikas partnerus, gan neaizvainotu savus zemniekus.