Vēsturiski geišas, kuras pārvalda tējas ceremonijas, dejas mākslu un klasisko instrumentu spēli, bija pieejamas tikai sabiedrības elitei.
Pirms došanās iekšā, komanda saņēma stingrus norādījumus par etiķeti: nekādu pieskārienu vai apskāvienu japāņu dāmām. Armands instruktāžai piekrita ar pārliecinošu: “Es sapratu!”.
Lai gan Anete cerēja uz kopīgu estētisko baudījumu, Simsona reakcija bija krasi atšķirīga.
Redzot ceļabiedru guļam, Anete vēlāk ar ironiju piebilda: “Armands noķēra meditatīvu pieredzi, vai ne?”
Pats Armands par notikušo nekautrējās, paskaidrojot, ka šāda snauda viņam nav nekas svešs: “Tas nav nekas neierasts, teātros arī es tā daru. Man tā miegs uznāca…bet geiša bija smuka!”