Mākslīgais intelekts atklāj jaunu patiesību par Rafaēla daiļradi
Ilggadējie mākslas vēsturnieku strīdi par kāda no slavenākā Renesanses meistara Rafaēla darbiem īstumu ir guvuši jaunu pavērsienu. Šoreiz palīgā nācis nevis kāds jauns artefakts vai liecība, bet gan modernākā tehnoloģija – mākslīgais intelekts (MI). Jaunākā analīze, izmantojot MI, liecina, ka fragmenti no Rafaēla gleznas „Madona della Rosa” tomēr nav radīti paša meistara rokām, radot pārsteigumu un iespējams, apgriežot zināšanas par mākslinieka darbu kārtējo reizi.
MI spēja saskatīt nepieejamo cilvēka acij
Šis revolucionārais atklājums ir panākts, pateicoties britu un amerikāņu pētnieku izstrādātajam unikālajam algoritmam. Tas balstīts uz padziļinātu analīzi, izmantojot neskaitāmas Rafaēlam piedēvētās gleznas, kuras datoram palīdzēja „iemācīties” atpazīt viņa stilu visos sīkumos – sākot ar otas triepieniem un beidzot ar krāsu paleti, ēnojumu un ikvienu darba aspektu. Kā skaidro matemātiķis un informācijas zinātņu speciālists Hasans Ugails no Bredfordas universitātes, dators spēj analizēt pat mikroskopiskā līmenī, atklājot nianses, ko cilvēka acs nespēj aptvert.
„Mākslīgā intelekta spējas šajā jomā ir patiešām pārsteidzošas,” atzīst Ugails. „Mēs radījām algoritmu, kas spēj atpazīt Rafaēla stilu ar 98% precizitāti. Tas ir kā spogulis, kas atstaro nevis to, ko mēs redzam, bet gan to, kā tas ir radīts.”
„Madona della Rosa” un tās noslēpumi
Konkrētā glezna, kas nonākusi zinātnieku un MI uzmanības lokā, ir „Madona della Rosa”. Interesanti, ka iepriekšējos gados starp mākslas zinātniekiem jau ilgi virmoja diskusijas par to, vai tiešām visa glezna ir Rafaēla autordarbs. MI analīze norāda, ka īpaši svētā Jozafa seja, kas atrodas gleznas augšējā kreisajā stūrī, varētu nebūt radīta paša meistara rokām. Lai gan pārējie tēli – Madona, Jēzus bērns un svētais Jānis – šķietami ir izpildīti Rafaēlam raksturīgā stilā, svētā Jozafa seja izraisīja šaubas.
„Kad mēs pārbaudījām „Madona della Rosa” kopumā, rezultāti nebija viennozīmīgi,” stāsta Hasans Ugails. „Tāpēc mēs izpētījām atsevišķas gleznas daļas, un secinājām, ka, lai gan pārējā gleznas daļa tika apstiprināta kā Rafaēla autorība, svētā Jozafa seja, visticamāk, nav viņa darbs.”
Spekulācijas liecina, ka svētā Jozafa sejas izveidē varētu būt piedalījies kāds no Rafaēla talantīgajiem skolniekiem, piemēram, Džulio Romano, taču šobrīd tam nav tiešu pierādījumu. Glezna tiek datēta ar 1518.-1520. gadiem, laikā, kad Rafaēla darbnīca bija īpaši aktīva un strādāja pie vairākiem nozīmīgiem projektiem.
MI – rīks mākslas pasaules nākotnei
Pirmās aizdomas par Rafaēlam piedēvēto darbu autentiskumu sāka parādīties jau 19. gadsimta vidū. Šobrīd, pateicoties MI, šīs aizdomas ir kļuvušas ievērojami pārliecinošākas. Pētnieki gan uzsver, ka MI nav paredzēts, lai aizstātu mākslas ekspertus, bet gan lai sniegtu viņiem spēcīgu un precīzu palīgu nākotnes izpētē.
Šis atklājums, kas publicēts žurnālā *Heritage Science*, paver jaunas iespējas mākslas vēstures izpētē, ļaujot mums labāk izprast ne tikai Rafaēla, bet arī citu meistaru darbu autentiskumu un radīšanas procesu.