Viņš pauda, ka, dibinot biedrību “Bez partijām”, daudzi esot privāti izteikuši atbalstu, taču “praktiski gandrīz neviens nebija gatavs to darīt publiski. Tas arī visu izšķīra”.
“Tā vietā esmu saņēmis gandrīz tikai nosodījumu, apsmieklu un ķengas, gan medijos, gan soctīklos. Neesmu pārjūtīgs, āda uztrenēta bieza 20 gadus strādājot ārzemju teātros un operās, kur tiešām haizivju dīķis salīdzinot ar Latvijas politisko pīļu dīķi. Bet negribu būt uzbāzīgs. Ja nav kazai piena, tad nav,” raksta Hermanis.
Hermanis norāda, ka esot bijis gatavs uzņemties karognesēja lomu ar noteikumu, ja pēc tam atrastos kāds cits, kas to pārņemtu, un laika gaitā kustība spētu atmodināt sabiedrību un mainīt noteikumus.
“Man pašam nekādi amati nebija vajadzīgi. Es “dzinu vilni” ar cerību, ka to izmantos tie, kuri grib pārmaiņas, bet tas izrādījās velti,” norāda Hermanis.