Zelta krājumi uz Zemes: cik daudz vēl pieejams?
Zelts vienmēr bijis uzticama vērtību glabātava, īpaši laikos, kad pasaule saskaras ar politisku un ekonomisku nenoteiktību. Nesen, 2025. gadā, vērojams iespaidīgs zelta vērtības pieaugums – tas pārsniedzis pat 50%. Šis dārgmetāls ne tikai piesaista investorus, bet arī liek aizdomāties par tā ierobežotajiem krājumiem. Ja visu līdz šim pasaulē iegūto zelta daudzumu (aptuveni 216 000 tonnu) izkausētu un pārvērstu vienā kubā, tā augstums sasniegtu 22 metrus. Tomēr, ja aplūkotu tikai pašlaik pieejamos, vēl nenozagtos krājumus (64 000 tonnu), šāds priekšstats būtu vien 15 metru augsts.
Daudzējādā ziņā mūsu izpratni par zelta krājumiem bagātina vizuālie salīdzinājumi. Piemēram, kā tos attēlo vietne Visual Capitalist, salīdzinot ar Lielās Gīzas piramīdas augstumu, kas piešķir šiem datiem neatsveramu iespaidīgumu un skaidrību. Šie skaitļi balstīti uz pasaules vadošo organizāciju – Pasaules Zelta padomes, ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) un Britu enciklopēdijas – datiem.
Iegūtais zelts un tā nākotnes perspektīvas
Apmēram trīs ceturtdaļas no visa līdz šim pasaulē esošā zelta ir jau veiksmīgi iegūtas. Jaunas atradnes atklāj arvien retāk, un zelta ieguves izmaksas nemitīgi pieaug. Tas mudina cilvēkus pievērsties arvien vairāk esošo krājumu pārstrādei un tehnoloģiju pilnveidošanai. Vēsturiskais lēciens notika 20. gadsimta otrajā pusē. Pēc kara laikiem tika izveidotas lielas atklātās raktuves un ieviestas efektīvas pārstrādes metodes, kā rezultātā pat divas trešdaļas no visa agrāk iegūtā zelta ražotas tieši pēc 1950. gada.
Kur nonāk iegūtais zelts?
No kopējā iegūtā zelta apjoma aptuveni 45% tiek izmantoti juvelierizstrādājumu radīšanā, kamēr 22% uzglabājas kā stieņi un monētas. Centrālās bankas kopumā kontrolē apmēram 17% šī dārgmetāla, to uzskatot par stratēģisku aizsardzības līdzekli pret inflāciju un ģeopolitisko nestabilitāti. Zelts atrod pielietojumu arī tehnoloģiju nozarē un citās industriālās jomās, piemēram, elektronikas un aviācijas komponentu ražošanā.
Zelta vērtības „kosmiskais” pieaugums un nākotnes tendences
2025. gadā zelta vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniedza 4000 ASV dolārus par unci. Investori aktīvi meklēja drošas patvēruma vietas, reaģējot uz dolāra nestabilitāti, ģeopolitisko saspīlējumu un ekonomikas nenoteiktību. Tajā pašā laikā valstis, piemēram, Ķīna, aktīvi diversificē savas investīcijas, pārorientējoties no ASV Valsts kases vērtspapīriem uz zeltu, īpaši pēc Vašingtonas noteiktajām stingrajām sankcijām pret Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Arī privātie investori arvien vairāk iegulda zeltā, pasargājot sevi no nepārtrauktas inflācijas.
Tomēr, ņemot vērā, ka jaunas zelta atradnes atrodas arvien retāk un ieguves izmaksas nepārtraukti pieaug, uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta esošo krājumu efektīvai pārstrādei un esošo tehnoloģiju attīstībai. Vai nākotnē atradīsim vēl vairāk zelta? Pašlaik prognozētie ekonomiski pieejamie zelta krājumi zemes dzīlēs ir aptuveni 64 000 tonnu. Taču tas neņem vērā vēl neatklātās atradnes. Lai gan tās pastāv, to meklēšana un ieguve kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka. Jaunie atradumi bieži vien satur mazāku zelta koncentrāciju rūdā, un bieži vien tie atrodas dziļāk zem zemes vai grūti sasniedzamās vietās.