Jauns ASV trieciens austrumu Klusajā okeānā: četri bojāgājušie, augošas spriedzes ar Venecuēlu
ASV militārpersonas trešdien paziņoja par veiksmīgu uzbrukumu laivai, kas tiek turēta aizdomās par narkotiku kontrabandu austrumu Klusajā okeānā. Šis incidents notika dienā, kad Pārstāvju palāta noraidīja centienus ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras izmantot militāro spēku pret narkokarteliem.
ASV armijas Dienvidu pavēlniecība sociālajos tīklos informēja, ka uzbrukums veiksmīgi likvidējis četrus cilvēkus, kuri bijuši iesaistīti narkotiku transportēšanā. Varas iestādes apgalvo, ka kuģis piederējis “narco-teroristiem” un pārvietojies pa zināmu kontrabandas maršrutu. Lai gan oficiāls pierādījumu kopums netika publiskots, tika publicēts video, kas dokumentē momentu pirms sprādziena uz ūdens.
Šis trieciens palielina kopējo zināmo uzbrukumu skaitu pret laivām līdz 26, ar vismaz 99 bojāgājušajiem, saskaņā ar Trampa administrācijas sniegto informāciju. Tramps šos uzbrukumus pamato kā nepieciešamu eskalāciju, lai apturētu narkotiku plūsmu uz ASV, un ir paziņojis, ka ASV ir iesaistīta “bruņotā konfliktā” ar narkokarteliem. Tomēr administrācija saskaras ar pieaugošu kritiku no likumdevējiem par šo agresīvo kampaņu.
Kritika un bažas Kongresā
Pirmais uzbrukums septembra sākumā izraisīja sašutumu, jo tika veikts papildu trieciens, kas nogalināja divus izdzīvojušos, kuri turējās pie kuģa atlūzām pēc pirmā bojājuma. Aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets otrdien norādīja, ka Pentagons publiski neizlaidīs neapstrādātu video materiālu par triecieniem. Tas notika laikā, kad pieaugušas bažas Kongresā par šo incidentu un ASV militāro spēku koncentrāciju pie Venecuēlas krastiem.
Tikai trešdien republikāņi un demokrāti Senātā vienojās par aizsardzības likumprojektu, kas paredzētu aizturēt ceturto daļu no Hegseta ceļa budžeta, līdz viņš iesniegs neapstrādātus video materiālus un pavēles, kas atļauj šos uzbrukumus, Pārstāvju palātas un Senāta bruņoto spēku komitejām.
Demokrātu centieni ierobežot Trampa pilnvaras
Šis uzbrukums notika dienā, kad Pārstāvju palātas republikāņi noraidīja divus Demokrātu atbalstītus rezolūcijas, kas paredzētu ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras izmantot militāro spēku pret narkokarteliem un Venecuēlu. Likumdošana būtu pieprasījusi Trampa administrācijai meklēt Kongresa piekrišanu pirms turpināt uzbrukumus karteliem, ko tā uzskata par teroristiskām organizācijām Rietumu puslodē, vai uzsākt uzbrukumu pašai Venecuēlai.
Galvenais Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas demokrāts Gregorijs Mikss pauda viedokli, ka Trampa agresija reģionā patiesībā ir saistīta ar to, ka “prezidents alkst Venecuēlas naftas”. Republikāņu līderi arvien biežāk pauž atbalstu Trampa kampaņai, pat ja tā potenciāli eskalējas tiešā konfrontācijā ar Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro.
Senāta vairākuma līderis Džons Tūns iepriekš trešdien atzina, ka nezina, vai Trampa administrācija “publiski ir paziņojusi”, ka vēlas režīma maiņu, taču “es noteikti neiebilstu, ja tāda būtu viņu pozīcija”. Viņš piebilda: “Maduro ir vēzis uz tā kontinenta.”
Neskatoties uz to, Trampa administrācija nav meklējusi Kongresa piekrišanu savām nesenajām darbībām Karību jūras reģionā, apgalvojot, ka tā var iznīcināt narkotikas pārvadājošas laivas, tāpat kā risinātu teroristu draudus pret ASV. Valsts sekretārs Marko Rubio, aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets un citi augstākie nacionālās drošības speciālisti aizstāvēja kampaņu kā veiksmīgu pret narkotiku apkarošanas pasākumu, kas ir samazinājis narkotiku piegādi, kas nonāk ASV, taču nav informējis Kongresu par saviem galvenajiem mērķiem attiecībā uz Venecuēlu.