ASV uzsāk jaunu spiediena kampaņu pret Maduro režīmu
ASV prezidents Donalds Tramps ir pavēlējis pilnībā bloķēt naftas tankkuģus, kas saistīti ar Venecuēlu, dodoties uz to vai izbraucot no tās. Šī drastiskā rīcība, kas tika paziņota 2025. gada 17. decembrī, ir daļa no plašākas stratēģijas, lai pastiprinātu spiedienu uz Nikolasa Maduro režīmu, ko daudzas pasaules valstis, tai skaitā ASV, neatzīst par leģitīmu. Trampa administrācija ir izteikusi apsūdzības pret Venecuēlas valdību, nosaucot to par “teroristu ārzemju organizāciju” un vainojot to ASV īpašumu zādzībā, terorismā, narkotiku un cilvēku kontrabandā. Tramps savā sociālo mediju platformā “Truth Social” paziņoja par šo “pilnīgo blokādi”, uzsverot, ka Venecuēla ir “pilnībā ielenkta ar lielāko armādu Dienvidamerikas vēsturē”. Viņš pieprasījis, lai Venecuēla nekavējoties atdotu visu naftu, zemi un citus īpašumus, ko viņš raksturojis kā “agrāk nozagts” Amerikas Savienotajām Valstīm.
Nafta kā galvenais spiediena instruments
Nafta vienmēr ir bijusi Venecuēlas ekonomikas mugurkauls, un tagad tā kļūst arī par galveno spiediena instrumentu starptautiskajā arēnā. ASV sankcijas pret Venecuēlas naftas sektoru nav nekas jauns, taču šī jaunā blokāde uz tankkuģiem ir ievērojams spiediena pieaugums. Trampa administrācija jau iepriekš ir veikusi militāras operācijas Karību jūras reģionā, oficiāli skaidrojot tās ar cīņu pret narkotiku kontrabandu, taču Venecuēlas varasiestādes to uzskata par mērķtiecīgu spiediena kampaņu, lai gāztu prezidentu Maduro. Nesenā aizturētā naftas tankkuģa sagrābšana pie Venecuēlas krastiem ir skaidrs signāls par ASV apņēmību pastiprināt militāro spiedienu. Šī situācija izraisījusi bažas pasaules enerģētikas tirgos, naftas cenām reaģējot ar pieaugumu, jo investori saskata iespējamus piegāžu traucējumus.
Venecuēlas atbilde un starptautiskā reakcija
Venecuēlas valdība, reaģējot uz Trampa paziņojumu, ir stingri nosodījusi šīs darbības, apsūdzot ASV starptautisko tiesību, brīvās tirdzniecības un brīvas kuģošanas principu pārkāpšanā. Viņi ir nodēvējuši Trampa rīkojumu par “grotesku draudu” un “neapdomīgu un nopietnu draudu” pret Dienvidamerikas valsti, apgalvojot, ka ASV prezidents plāno “pilnīgi neracionālā veidā ieviest jūras blokādi ar mērķi nozagt bagātību, kas pieder mūsu nācijai”. Venecuēla ir arī paudusi gatavību vērsties Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai panāktu taisnīgumu. Tikmēr starptautiskā sabiedrība un Latīņamerikas valstis reaģē piesardzīgi. Daži līderi aicina uz dialogu un ANO iesaisti, brīdinot par iespējamu jaunas humanitārās krīzes saasināšanos. Šī situācija vairs nav tikai reģionāla problēma, bet kļūst par globālu spēku sadursmes punktu.
Vēsturiskais konteksts un turpmākās sekas
Venecuēla, kurai pieder pasaulē lielākie apstiprinātie jēlnaftas resursi, ir izdzīvojusi politiski un ekonomiski sarežģītu periodu kopš 2019. gada sākuma, kad ASV un citas rietumvalstis neatzina Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās un noteica pret Venecuēlu sankcijas. 1970. gados Venecuēla nacionalizēja savu naftas nozari, un vēlāk Hugo Čavesa valdīšanas laikā ārvalstu kompānijām nācās nodot kontrolpaketes valsts naftas uzņēmumam PDVSA. Tagad Trampa administrācija, šķiet, ir nolēmusi izmantot visas pieejamās metodes, lai panāktu savu mērķi, gan ekonomiski, gan militāri. Tuvākajās nedēļās izšķiroši būs tas, vai spiediens reāli ietekmēs naftas eksportu, kā reaģēs pasaules tirgi un vai starptautiskā diplomātija spēs novērst tālāku eskalāciju. Šis konflikts uzskatāms par vienu no aktuālākajiem un potenciāli vissvarīgākajiem notikumiem pasaules politikā un enerģētikas tirgū 2025. gada nogalē.