Traģiskais un neaizskaramais: Decembra teātra aktualitātes
Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, decembris teātru pasaulē ienesis ne tikai svētku noskaņu, bet arī dziļas, sengrieķu traģēdiju garā ieturētas izrādes. Valmieras teātrī Reinis Suhanovs ir iestudējis Eiripīda slaveno darbu “Mēdeja”, kas pievienojas šajā sezonā jau Daugavpils teātrī dienasgaismu ieraudzījušajai Eiripīda “Hekubei”. Šie divi iestudējumi kopā veido spēcīgu atskatu uz antīkās pasaules drāmu un tās mūsdienu interpretācijām.
“Mēdeja” Valmierā: Kaislību un morāles dilemmu mežā
Valmieras teātra “Mēdeja”, ko režisējis Reinis Suhanovs, sniedz dziļu eksistenciālu un ētiskās sarežģītības pētījumu. Izrāde, kas pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada 12. decembrī, nav vienkāršs mīta atstāstījums, bet gan uzskatāma par ceļojumu pa nekontrolējamas kaislības postošo spēku, kas spēj sagraut pat paša veidoto dzīves “templis”. Suhanovs uzdod provokatīvus jautājumus: vai iespējams savaldīt kvēlojošas jūtas, un vai aizvainotajai Mēdijai ir tiesības iznīcināt visu uzcelto visnežēlīgākajā veidā? Režisors uzsver, ka “Laiks ir tik nežēlīgs, tāpēc es neredzu pretrunu par nežēlīgo runāt arī teātrī,” norādot uz nepieciešamību pievērsties skarbiem tematiem mūsdienu kontekstā. Izrāde ir īpaša arī kā scenogrāfijas meistara Andra Freiberga audzēkņu – Reiņa Suhanova un Monikas Korpas – radošais dialogs. Titullomā iejūtas aktrise Māra Mennika, kura Valmieras teātrī strādā kopš 2003. gada un ir pazīstama ar savu emocionālo un dziļo tēlojumu. Izrādes ilgums ir 1 stunda un 45 minūtes.
Suhanova interpretācija ir cieņpilna, tomēr azartisks dialogs ar antīko traģēdiju. Viņa radošais skatījums uz “Mēdeju” ir kā spogulis mūsdienu sabiedrībai, kurā ģimenes vērtības un personiskās izvēles bieži vien tiek pakļautas skarbiem pārbaudījumiem. Izrāde uzdod svarīgus jautājumus par atbildību, kaislībām un to sekām, meklējot katarsi un iespējamu atrisinājumu pat vissarežģītākajās situācijās.
“Hekube” Daugavpilī: Kara ēna un iekšējā spēka meklējumi
Daugavpils teātrī tapusī Eiripīda “Hekube” latgaliešu valodā ir vēl viens nozīmīgs sezonas notikums. Izrāde, ko iestudējusi Tatjana Stepančenko-Bogdana, atklāj Trojas valdnieces Hekubes traģisko likteni pēc kara, kad viņa ir zaudējusi gandrīz visu – vīru, troni, brīvību un bērnus. Taču, kad šķiet, ka sāpēm vairs nav vietas, Hekube piedzīvo vēl divus likteņa triecienus, pēc kuriem viņa vairs nespēj paciest apkārt pastāvošo netaisnību un ir gatava cīnīties pretī. Izrādes centrā ir spēcīga personība, kura spēj stāties pretī netaisnībai un tirānijai. Režisore uzskata, ka “Hekube ir stāsts ne vien par daudz pārcietušu sievieti, bet arī par spēcīgu personību, kura spēj stāties pretī netaisnībai un tirānijai.” Kā uzsver aktrise Jūlija Ļaha, kura atveido Hekubi, Eiripīds ir uzrakstījis darbu, kas ir “apbrīnojami aktuāls mūsdienās un vēsta ne tikai par kara ēnu, kas sniedzas pāri cilvēkiem vēl ilgi pēc tā beigām, bet arī par pārsteidzošu iekšējo spēku.” Viņa piebilst: “Saskaroties ar grūtībām, cits salūst un aprok sevi, vēl dzīvam esot, bet kāds pat lielākajā bezizejā atrod sevī spēkus. Hekubē ir milzīga dzīvotgriba, viņa ir cilvēks, kurš, par spīti visam, nepadodas.”
“Hekubes” vēstījums par kara sekām šodien izskan īpaši skaudri, atgādinot, ka “Karš neatstāj nekādas ilūzijas. Tajā nav uzvarētāju, un tā ēna sniedzas pāri cilvēkiem vēl ilgi pēc tā beigām.” Izrāde ir nozīmīgs solis latgaliskā teātra attīstībā, apliecinot, ka antīkās traģēdijas var tikt veiksmīgi pielāgotas mūsdienu skatītāju uztverei un lokālajai kultūras telpai.
Citas teātra aktualitātes decembrī
Decembris Latvijas teātru vidē ir bagāts ne tikai ar antīkajām traģēdijām. Tāpat kā citus gadus, arī šogad decembris piedāvā plašu klāstu ar svētku koncertiem un cita veida uzvedumiem. Piemēram, Latvijas Nacionālais teātris decembrī skatītājus priecē ar “Pastkartes Ziemassvētkos” un citiem svētku cikla pasākumiem. Dailes teātris aicina uz Ziemassvētku koncertu “Pēkšņi gaismā” ar grupu “Sudden Lights”. Savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris turpina rādīt izrādi “Ceļojums pusnaktī”.
Šī teātra sezona ir jo īpaši piesātināta ar jaunieskatušiem un klasikas interpretācijām. Gan “Mēdeja”, gan “Hekube” ir spilgti piemēri tam, kā mūsdienu teātris var atdzīvināt antīkās pasaules dramaturģiju, liekot tai skanēt aktuāli un aizraujoši mūsdienu skatītāju vidū. Šie iestudējumi ne tikai piedāvā izklaidi, bet arī rosina dziļas pārdomas par cilvēka eksistenci, kaislībām, nodevību un iekšējo spēku, kas palīdz tikt pāri pat vislielākajām dzīves krīzēm.