Krievija atdevusi Ukrainai vēl 1003 cilvēku mirstīgās atliekas, piektdien paziņojusi Kijiva. Saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju tie ir karā kritušie Ukrainas karavīri.

“Šodien notika repatriācijas pasākumi. 1003 līķi, kas, kā apgalvo Krievijas puse, pieder ukraiņu karavīriem, ir atgriezti Ukrainā,” sociālajos tīklos paziņoja Ukrainas gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un varasiestādes veiks visas nepieciešamās ekspertīzes un līķu identifikāciju, paziņoja štābs. Iepriekš Krievija ir atdevusi Ukrainai arī savu karavīru mirstīgās atliekas, apgalvojot, ka tie ir ukraiņi.

Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka Maskava saskaņā ar Stambulas vienošanos Ukrainai nodeva 1000 kritušo ukraiņu karavīru mirstīgās atliekas, pretī saņemot 26 krievu karavīru mirstīgās atliekas.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu