EP Atbalsta Pilsoņu Iniciatīvu “Mana Balss, Mana Izvēle”
Trešdien, 17. decembrī, Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, ar kuru pauž atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) “Mana balss, mana izvēle”, kas aicina uzlabot sieviešu iespējas saņemt drošu un likumīgu abortu visā Eiropas Savienībā. Kā ziņo telekanāls TV3, šis solis sekoja pēc iniciatīvas, kas savākusi vairāk nekā 1,12 miljonus parakstu no pilsoņiem vismaz septiņās dalībvalstīs, tādējādi sasniedzot nepieciešamo slieksni, lai aicinātu Eiropas Komisiju (EK) rīkoties. EP deputātu vidū šis balsojums izraisīja gan sajūsmu, gan arī nopietnas diskusijas, jo jautājums par reproduktīvajām tiesībām ES paliek emocionāli un politiski delikāts temats.
Finansiālās Solidaritātes Mehānisma Ideja
Iniciatīvas kodols ir aicinājums Eiropas Komisijai izstrādāt brīvprātīgu, ES finansētu finansiālās solidaritātes mehānismu. Šī mehānisma mērķis ir atbalstīt tās dalībvalstis, kuras brīvprātīgi pievienojas sistēmai, lai nodrošinātu drošu grūtniecības pārtraukšanu tiem cilvēkiem, kuriem viņu dzimtajā valstī nav iespējams piekļūt šādam pakalpojumam atbilstoši vietējiem likumiem. Ideja paredz, ka sistēmā iesaistītās dalībvalstis segtu izmaksas par pacientēm no citām ES valstīm, tādējādi panākot atbildības dalīšanu un atvieglojot situāciju sievietēm, kurām, piemēram, jādodas uz ārzemēm.
Situācija Latvijā un Eiropas Kontekstā
Lai gan Latvijā aborts ir legāls pēc pieprasījuma, pastāv noteikti procedūras sarežģījumi un šķēršļi. Piemēram, Latvijā pastāv obligāts pārdomu periods pirms procedūras veikšanas, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieskatiem, var būt medicīniski nepamatots kavēklis. Tāpat zināms, ka iepriekš Latvijā ir bijuši mēģinājumi ierobežot piekļuvi abortam, izmantojot likumdošanas iniciatīvas, kas paredz obligātas konsultācijas gan sievietei, gan bērna tēvam, kā arī mēģinājumi likumā iekļaut jēdzienu “nedzimuša dzīvība”. Neskatoties uz to, Latvijā induēto abortu skaits ir viens no zemākajiem ES, tomēr daudzas sievietes joprojām saskaras ar šķēršļiem.
EP rezolūcija aicina tās dalībvalstis, kurās pastāv juridiski vai praktiski šķēršļi abortu saņemšanai, reformēt savas likumdošanas un politikas praksi, lai tā atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Kontrastā Latvijai, Eiropas Savienībā ir valstis ar ārkārtīgi restriktīviem likumiem, piemēram, Malta un Polija, kurās ir gandrīz pilnīgs aizliegums. Tieši šādu robežšķērsošanas nepieciešamību iniciatīva cenšas mazināt.
EP Deputātu Nostāja un Nākamie Soļi
Balsojuma rezultāts EP bija 358 balsis par, 202 pret un 79 atturoties. Rezolūcija uzsver ES lomu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību (SRVT) veicināšanā, tostarp pieejamību ģimenes plānošanai, kontracepcijai, drošam abortam un mātes veselības aprūpei. EP priekšsēdētājas vietniece, referente Abira Al-Sahlani (Renew, Zviedrija) atzīmēja, ka balsojums ir milzīgs sasniegums un pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments ņem vērā pilsoņu balsi, aizstāvot seksuālo un reproduktīvo aprūpi kā būtisku cilvēktiesību jautājumu.
Ir jāuzsver, ka EP balsojums par šo rezolūciju ir simbolisks – tas nav juridiski saistošs normatīvais akts. Tomēr tas ir svarīgs politisks signāls. Saskaņā ar ECI noteikumiem, Eiropas Komisijai ir pienākums līdz 2026. gada martam sniegt savu oficiālo atbildi par to, kādus pasākumus (leģislatīvus vai neleģislatīvus) tā plāno veikt, vai arī pamatojot, kāpēc tā to nedarīs. Pilsoņu iniciatīva, kas tiek raksturota kā viens no lielākajiem pilsoniskās mobilizācijas aktiem ES vēsturē, prasa konkrētu rīcību no EK.
Plašāks Konteksts: Tiesību Atgriešanās un Pretestība
Šis solis sperts laikā, kad Eiropā un pasaulē tiek novērota atgriešanās pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp SRVT jomā. Deputāti pauda dziļas bažas par pieaugošajiem anti-dzimumu (anti-gender) kustību ietekmes mēģinājumiem, kas cenšas vājināt cilvēktiesības. Daži EP deputāti iebilda, ka abortu politika ir katras dalībvalsts nacionālā kompetence un ka šāda iniciatīva varētu pārkāpt dalībvalstu suverenitāti.
Šī EP nostāja papildina iepriekšējās idejas, piemēram, Francijas un Spānijas centienus nostiprināt tiesības uz abortu konstitūcijā, lai nodrošinātu “nekustīgas” aizsardzību. Lai gan ES likumdošanas pilnvaras sabiedriskās veselības jomā ir ierobežotas, šis process uzsver solidaritātes un bodily autonomy (pašnoteikšanās par savu ķermeni) principa nozīmi Eiropas Savienībā.