Krievija noraida pamiera priekšlikumu Ziemassvētku laikā, uzsverot savus mērķus
Krievija ir noraidījusi priekšlikumu par pamieru Ukrainas frontē Ziemassvētku svētku laikā, uzsverot, ka tā nav ieinteresēta īslaicīgā kauju pārtraukumā, kas, pēc tās domām, dotu Kijivai nepieciešamo atelpu un laiku sagatavoties kara turpināšanai. Kā informē portāls jauns.lv, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs skaidrojis, ka Krievija tiecas nevis uz īslaicīgu pamieru, bet gan uz “pilnvērtīgu mieru”, kas atbilstu Krievijas noteiktajiem mērķiem.
Maskavas nostāja šajā jautājumā, kā uzsvēris Peskovs, ir plaši zināma gan Ukrainai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš piebildis, ka Krievija nav gatava iesaistīties risinājumos, ko tā uzskata par īstermiņa un neefektīviem. Šāds paziņojums izskanējis pēc tam, kad Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs izteicis cerību, ka Krievijas vadībā vēl ir saglabājušās cilvēcības paliekas, kas ļautu uz dažām dienām atstāt cilvēkus mierā, rosinot pamieru Ziemassvētku svinību laikā. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar ASV ir paudis atbalstu idejai par pamieru gan Ziemassvētku, gan Jaunā gada brīvdienās, taču uzsvēris, ka galīgais lēmums par to ir atkarīgs no Krievijas politiskās gribas.
Motivācija un stratēģiskie apsvērumi
Krievijas atteikums pamieram ir dziļi sakņots tās stratēģiskajā redzējumā par konflikta norisi. Peskovs paudis, ka jebkāds īslaicīgs kauju pārtraukums tiktu uztverts kā taktiska pauze, kas Ukrainai ļautu ne tikai atjaunot spēkus, bet arī veikt nepieciešamo sagatavošanos turpmākām militārām operācijām. Šāda rīcība no Krievijas puses tiek skatīta kā stratēģiski neizdevīga, jo tā varētu paildzināt konfliktu un palielināt potenciālos zaudējumus.
Tā vietā Krievija mērķē uz radikālāku risinājumu, ko tā dēvē par “pilnvērtīgu mieru”. Tomēr, kā tas bieži notiek starptautiskajos strīdos, “miera” definīcija katrai pusei var atšķirties. Krievijas gadījumā tas, visticamāk, nozīmētu Ukrainas piekāpšanos tās noteiktajiem nosacījumiem un mērķiem, kas vēl nav pilnībā definēti plašākai publikai. Šī nostāja atspoguļo Krievijas nelokāmo apņēmību panākt savu stratēģisko redzējumu, pat ja tas nozīmē atteikšanos no simboliskām un humanitārām iniciatīvām, piemēram, Ziemassvētku pamiera.
Starptautiskā reakcija un cerības
Vācijas kanclera Frīdriha Merca ierosinājums atspoguļo plašāku Rietumu bažu kopumu par humanitāro situāciju un nevainīgu cilvēku ciešanām kara apstākļos. Viņa cerība uz “cilvēcības atliekām” Krievijas vadībā ir gan aicinājums uz morāli, gan atspoguļojums cerībai, ka pat konflikta dziļākajā punktā varētu rasties iespēja humāniem žestiem. Šāda iniciatīva nav vienīgā – arī ASV un Ukraina ir paudušas atbalstu idejai par pamieru svētku laikā, taču atkarībā no Krievijas gatavības sadarboties. Šī atkarība no Krievijas politiskās gribas uzsver spēku nelīdzsvaru un to, ka galvenais lēmumu pieņēmējs šajā jautājumā ir tieši Maskava.
Šī situācija parāda, cik sarežģīta un daudzslāņaina ir diplomātiskā spēle kara laikā. Kamēr viena puse meklē iespējas mazināt spriedzi un izrādīt humānismu, otra stingri turas pie saviem stratēģiskajiem mērķiem, noraidot jebkādus priekšlikumus, kas varētu tikt uztverti kā atbalsts pretiniekam. Krievijas nostāja ir skaidra: tā nav gatava kompromisiem, kas nekalpotu tās galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem, neatkarīgi no svētku laika vai starptautiskā spiediena.