Lauksaimnieku protesti un ES-Mersukosas tirdzniecības līgums: Spriedze Briselē
Kā informē telekanāls EuroNews, tūkstošiem lauksaimnieku trešdienas rītā devās uz Briselē notiekošo Eiropas Savienības samitu, bloķējot satiksmi ar traktoriem un protestējot pret strīdīgo tirdzniecības vienošanos starp ES un Dienvidamerikas valstu bloku Mersukosa. Viņu sašutums bija jūtams gaisā, jo, demonstrantiem pievienojoties arvien vairāk dusmīgu cilvēku, tika izmantoti kartupeļi un olas, lai paustu savu neapmierinātību, savukārt policija atbildēja ar asaru gāzi un ūdens lielgabaliem. Šī situ manifestācija notiek laikā, kad bloka līderi gatavojas apspriest šo kaislības raisošo tirdzniecības pakta projektu.
Pretrunīgi vērtējumi par tirdzniecības vienošanos
Tiekšanās pēc ekonomiskās brīvības un neatkarības no globālajām lielvarām ir stūrakmens argumentācija vienošanās atbalstītājiem. Viņi uzskata, ka šis līgums varētu kalpot kā dzīvības glābējs, piedāvājot alternatīvu Ķīnas stingrajām eksporta kontrolēm un Amerikas Savienoto Valstu protekcionistiskajai tarifu politikai. Taču kritiķu balsis neklust – viņi brīdina par potenciālo kaitējumu videi un ES lauksaimniecības nozarei, kas jau tāpat saskaras ar neskaitāmām grūtībām. Kā metaforu varam teikt, ka līguma pretinieki baidās, ka tas varētu būt kā atvērt durvis lietum, kas izskalos mūsu rūpīgi koptos auglīgos laukus.
Nacionālā pretestība un diplomātiskās spēles
Līguma pieņemšana saskaras ar arvien spēcīgāku pretestību, īpaši no Francijas un Itālijas. Itālijas premjerministre Džordža Meloni skaidri norādīja, ka vienošanās parakstīšana būtu priekšlaicīga, pieprasot “atbilstošas savstarpējas garantijas” lauksaimniecības sektoram. Franču prezidents Emanuels Makrons, nonākot Briselē, pastiprināja savu iebildumu, uzsverot, ka situācija nav gatava parakstīšanai un aicinot uz turpmākām sarunām. Viņš ir runājis ar kolēģiem no Polijas, Beļģijas, Austrijas un Īrijas, paužot vienotu nostāju. Viņa valdība pieprasa stingrākus drošības pasākumus, ieskaitot stingrākus pesticīdu ierobežojumus un pastiprinātu kontroli ES ostās. Šī itāļu nostāja, pievienojoties franču līderim, dod pietiekami daudz balsu, lai bloķētu Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas plānus parakstīt šo vienošanos sestdien. Lai līgums tiktu virzīts uz priekšu, nepieciešams vismaz divu trešdaļu ES dalībvalstu atbalsts.
Vēsturiskais līgums un globālās ambīcijas
Šī tirdzniecības vienošanās, kas veidojusies 25 gadu garumā, ir paredzēta, lai novērstu tirdzniecības barjeras starp ES un piecām Mersukosas valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju, Paragvaju un Bolīviju – 15 gadu laikā. Tās mērķis ir radīt vienu no pasaulē lielākajām tirdzniecības zonām, aptverot 780 miljonus cilvēku un aptuveni ceturto daļu globālā IKP. Vadoņi, piemēram, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, uzsver, ka šāda līguma noraidīšana vai atlikšana kaitētu ES starptautiskajam tēlam un uzticamībai globālajā tirdzniecības arēnā. Agate Demarais no Eiropas Ārpolitikas padomes norāda, ka šī vienošanās ir arī daļa no plašākas stratēģiskās konkurences starp Rietumiem un Ķīnu par ietekmi Latīņamerikā. Ja vienošanās netiks noslēgta, pastāv risks, ka Latīņamerikas ekonomikas arvien vairāk pievērsīsies Pekinai.
Dažādās domstarpības un cerības uz noslēgumu
Neskatoties uz iespējamo atlikšanu, Urzula fon der Leiena un Eiropas Padomes prezidents António Costa joprojām ir paredzēti, lai parakstītu vienošanos Brazīlijā šajā nedēļas nogalē. Fon der Leiena uzsver nepieciešamību mazināt pārmērīgu atkarību no citām valstīm, apgalvojot:
“Mums ir jāatbrīvojas no mūsu pārmērīgās atkarības, un tas ir iespējams tikai ar brīvās tirdzniecības līgumu tīklu.”
Viņa norāda uz šīs vienošanās milzīgo nozīmi un nepieciešamību iegūt “zaļo gaismu” Mersukosas līgumam. Politiska dinamika Dienvidamerikā
Dienvidamerikā politiskās spriedzes dinamika, īpaši starp Argentīnas libertāro prezidentu Havjeru Mileju un Brazīlijas kreiso līderi Luizu Inasiu Lulam da Silva, nav mazinājusi viņu apņēmību noslēgt aliansi ar Eiropu. Urugvajas ekonomikas un finanšu ministrs Gabriels Odone pauda optimismu, ka vienošanās tiks apstiprināta Eiropas Savienībā un līgums tiks parakstīts. Lula, kura valsts ir lielākā Dienvidamerikas ekonomika, ir licis uz šo līgumu savu diplomātisko prestižu, īpaši pirms gaidāmajām vispārējām vēlēšanām. Viņš pauda neapmierinātību ar Itālijas un Francijas pretestību, uzsverot, ka sestdiena izšķirs vienošanās likteni. Lula piebilda, ka, ja vienošanās netiks noslēgta tagad, Brazīlija vairs neslēgs jaunus līgumus viņa prezidentūras laikā, uzsverot, ka šis pakts “aizstāvēs multikulturālismu” laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps tiecas uz unilateralismu. Milejs, kurš ir Trampa ideoloģisks sabiedrotais, arī atbalsta līgumu, uzskatot, ka Mersukosa ir jāizmanto kā “šautene, kas ļauj mums efektīvi iekļūt pasaules tirgos”, nevis kā “vairogs, kas mūs pasargā no pasaules”.