Apspriešana aizkavējas, neraugoties uz cerībām

Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva paudis cerību, ka apjomīgais brīvās tirdzniecības nolīgums starp Dienvidamerikas bloku Mercosur un Eiropas Savienību tiks parakstīts janvārī. Kā informē telekanāls EuroNews, šī cerība nāk pēc tam, kad Briselē tika nolemts atlikt vienošanās noslēgšanu, kas būtu radījusi lielāko brīvās tirdzniecības zonu pasaulē. Augsta ranga ES amatpersonas sākotnēji cerēja parakstīt ES–Mercosur nolīgumu Brazīlijā šajā nedēļas nogalē.

Tomēr Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piektdien pēc saspringtas ES samita, atzina, ka parakstīšana tiks aizkavēta par “vēl dažām nedēļām, lai risinātu dažus jautājumus ar dalībvalstīm”. Protesti, ko piektdien rīkoja Eiropas lauksaimnieki, kā arī Francijas un Itālijas iebildumi, draudēja izgāzt vienošanos, kas tika kārtota vairāk nekā 26 gadus.

Lauksaimnieku bažas un politiskais spiediens

Lauksaimniecības nozares pārstāvji argumentē, ka lēta lauksaimniecības produkcijas ieplūde no Dienvidamerikas valstīm, kuras vides un lauksaimniecības standarti ir mazāk stingri, radīs pārāk lielu spiedienu Eiropas tirgum. Lula sestdien Foz do Igvasu pilsētā, kas atrodas uz robežas ar kaimiņvalstīm Argentīnu un Paragvaju, uzrunāja citus Dienvidamerikas līderus, norādot, ka šī tikšanās notiek tikai tāpēc, ka Eiropas sarunu vedēji sākotnēji bija signālus devuši par līguma noslēgšanu, kas tā arī nenotika.

Viņš piebilda, ka aizkavēšanās iemesls ir Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni lūgums pēc papildu laika. Lai panāktu vienošanos, fon der Leienai nepieciešams vismaz divu trešdaļu ES valstu atbalsts. Itālijas nostāja dotu Francijai pietiekami daudz balsu, lai bloķētu fon der Leienas parakstu.

“Bez politiskās gribas un līderu drosmes nebūs iespējams pabeigt sarunas, kas ievilkušās 26 gadus,” sacīja Lula, kurš piektdien sarunājās pa telefonu ar Meloni kundzi un saņēma vēstuli no ES vadības ar mērķi panākt vienošanos janvārī. “Tikmēr Mercosur turpinās strādāt ar citiem partneriem.”

Pasaules interese un Lulas atbilde oponentiem

Brazīlijas prezidents uzsvēra, ka pasaule ir ļoti ieinteresēta slēgt darījumus ar Mercosur. “Daudzas valstis to vēlas. Un mēs noteikti varēsim pabeigt tos līgumus, kas netika pabeigti mana prezidenta pilnvaru laikā (bloka prezidentūra beidzas decembra beigās),” viņš piebilda.

Ja nolīgums tiks parakstīts, tas aptvers tirgu, kurā dzīvo 780 miljoni cilvēku, un ceturto daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī pakāpeniski novērsīs tarifus gandrīz visām preču grupām, ko tirgo starp abiem blokiem. Tirdzniecības nolīgums palīdzētu 27 ES valstīm eksportēt vairāk transportlīdzekļu, mašīnu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu uz Latīņameriku. Savukārt Eiropai tiktu atvieglota piekļuve Dienvidamerikas gaļai, cukuram, rīsiem, medum un sojai.

Francija ir bijusi līderpozīcijā ar opozīciju pret šo darījumu starp ES un piecām aktīvajām Mercosur valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju, Paragvaju un Bolīviju. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien ES samitā paziņoja, ka arī viņš neapņemas atbalstīt līgumu nākamajā mēnesī. Makrons atzina, ka pārrunājis ar kolēģiem no Itālijas, Polijas, Beļģijas, Austrijas un Īrijas, tostarp, jautājumu par atlikšanu, lai risinātu lauksaimnieku bažas.

Lula paudis pārliecību, ka viens līderis nevar bloķēt vienošanos. “Cerēsim, ka notiks lietas mūsu Mercosur, multilateralisma un mūsu valstu attīstības labā,” rezumēja Brazīlijas prezidents.