Dokumentu Virpulis: Caurspīdīguma Prasības Uzvar Politiskos Spiedienus

Pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija, izpildot nesen pieņemtu likumu, sāka publiskot desmitiem tūkstošu ar notiesāto seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu saistīto dokumentu, sabiedrībā valda satraukums un aizvien skaļāk izskan bēdīgi slavenā pedofīla upuru balsis. Kā ziņo Latvijas Avīze, šis caurskatāmības vilnis, ko rosināja gan Kongresa, gan pašu vēlētāju spiediens, ir radījis jaunu politisko spriedzi Vašingtonā. Likums, ko parakstīja prezidents Donalds Tramps, paredzēja Tieslietu departamentam 30 dienu laikā atklāt lielu daļu neklasificētās informācijas, kas saistīta ar Epstīna un viņa līdzdalībnieces Žislēnas Maksvelas lietām.

Publiskoto materiālu apjoms ir iespaidīgs – pagājušajā nedēļā republikāņu kongresmeņi jau bija atklājuši ap 23 000 lappušu apjomā esošus mantojuma dokumentus, kamēr demokrāti pievērsa uzmanību e-pastiem, kuros pieminēts Tramps.

Šī cīņa par atklātību nav bijusi vienkārša. Sākotnēji Tramps, kuram, kā zināms, ir bijušas pagātnē draudzīgas attiecības ar Epstīnu, paudis nelabvēlīgu nostāju pret pilnīgu dokumentu atklāšanu, taču vēlāk, saskaroties ar plašu politisko spiedienu, viņš mainīja viedokli un parakstīja likumu, kas uzlika minēto pienākumu.

Upuru Apsūdzības un Trampa Klusēšana

Kamēr dokumenti atklāj jaunus vaibstus par Epstīna tīklu, kas nodarbojās ar nepilngadīgu meiteņu seksuālo izmantošanu un cilvēku tirdzniecību, daži no sistēmas upuriem asi kritizē notiekošo. Viens no galvenajiem aspektiem, kas izskan no upuru vidus, ir apgalvojums, ka «piesegšana turpinās!», neskatoties uz dokumentu publiskošanu. Šķiet, ka upuri uzskata, ka pat ar šo informācijas masu joprojām tiek saglabātas zināmas būtiskas detaļas vai arī atbildība netiek pienācīgi uzlikta visiem iesaistītajiem.

Savukārt par pašu prezidentu Donaldu Trampu, kura vārds figurē dažos atklātajos e-pastos, ir vērojama krasta klusēšana tieši pēc šī dokumentu apjoma publiskošanas. Lai gan Tramps iepriekš aktīvi izteicās par lietu, tostarp aicinot izmeklēt Epstīna saites ar viņa politiskajiem oponentiem, piemēram, Bilu Klintonu, kurš, kā tiek minēts, Epstīna salā viesojies 28 reizes, tagad viņš izvairās no tiešiem komentāriem par jaunākajiem atklājumiem.

Prezidents iepriekš ir asi noraidījis jebkādas apsūdzības par savu iesaisti noziegumos, uzsverot, ka viņam neesot nekā slēpjama un ka «republikāņiem nav nekā kopīga ar Epstīnu».

Viena no jūtīgākajām detaļām, kas izskanējusi, ir tas, ka Epstīns kādreiz nosaucis Trampu par «bīstamu cilvēku» kādā e-pasta sarakstē, kas publicēta jau agrāk.

Trampa Distancēšanās un Agrākās Saistības

Analizējot pieejamo informāciju, skaidrs ir tas, ka Trampa attiecības ar Epstīnu laika gaitā mainījušās. Lai gan prezidents apgalvo, ka ir «gadiem ilgi bijis draugos» ar Epstīnu, viņš apgalvo, ka viņu ceļi šķīrušies 2000. gadu sākumā, pirms pirmās kriminālvajāšanas sākuma.

Tāpat zināms, ka Tramps ir kategoriski noliedzis, ka jebkad būtu viesojies bēdīgi slavenajā Epstīna salā.

Lai gan viņš aicina izmeklēt citu politiķu saistības, tostarp ar bankām, kas apkalpojušas Epstīna finanses, viņa paša pozīcija dokumentu masveida publiskošanas brīdī ir kļuvusi mazāk publika, radot jautājumus par iespējamu «aizbēgšanu» no tēmas, kad vissvarīgākās detaļas kļūst zināmas.

Kāds no viņa atbalstītājiem, republikāņu kongresmene Mārdžorija Teilore Grīna, pat izteica neapmierinātību par Trampa pozīcijas maiņu šajā jautājumā, kas liecina par šķelšanos pat viņa paša politiskajā koalīcijā.

Ko Piedāvā Jaunie Dokumenti

Tieslietu ministrijas uzdevums ir publiskot visu informāciju, kas nav slepena, ieskaitot izmeklēšanas datus un saraksti. Tomēr likumdošana paredz izņēmumus, lai aizsargātu upuru privātumu un novērstu turpmāku kaitējumu, tādēļ daži materiāli ar bērnu seksuālas vardarbības pierādījumiem vai personu identificējošas ziņas par upuriem, iespējams, netiks atklāti.

Starp dokumentiem, kas jau ir nonākuši apritē, minami arī saistītie materiāli ar Žislēnu Maksvelu, kura pašlaik izcieš ilgu cietumsodu par nepilngadīgo sagādāšanu Epstīnam un tiek uzskatīta par centrālo figūru daudzos izmeklēšanās.

Tāpat dokumentos parādās vārdi, kas nav tieši saistīti ar seksuāliem noziegumiem, bet gan ar Epstīna ietekmes loku: minēts bijušais Klintona finanšu ministrs Lerijs Samerss, kurš vēlāk izteicis nožēlu par komunikāciju, un pat Trampa bijušais padomnieks Stīvs Banons.

Interesanti, ka viens no agrākajiem Epstīna apgalvojumiem, kas tika publiskots, saistījās ar neparastu dzimšanas dienas apsveikumu, kas it kā bijis saistīts ar Trampu, lai gan pats Tramps to noliedza, apgalvojot, ka tie «nav mani vārdi» un ka viņš «neadī».

Implikācijas Latvijas Kontekstā un Nākamo Soļu Prognozes

Lai gan Epstīna lieta ir primāri ASV iekšpolitisks un krimināls notikums, tās globālā rezonanse, kas skar augsta ranga politiķus un slavenības no visas pasaules (tostarp vārdus kā Bils Klintons un Maikls Džeksons), neizbēgami atgādina par nepieciešamību pēc stingrākas starptautiskas uzraudzības šādās lietās.

Tā kā dokumentu pilna atklāšana tiks pabeigta decembra vidū (ņemot vērā 30 dienu termiņu kopš likuma parakstīšanas novembra beigās), sabiedrība turpina gaidīt atbildes uz jautājumu, vai šī «piesegšana», par kuru runā upuri, tiešām beidzot tiks atmaskota, vai arī politiskā ietekme spēs bloķēt galveno patiesību.

Prezidenta Trampa pašreizējā «klusēšana» šķiet kā taktiska atkāpšanās fāze, kamēr neviens jauns, tieši viņu diskreditējošs fakts nav publiskots. Tomēr viena no pēdējām redzamajām publiskajām aktivitātēm decembrī bija Trampa parakstīts likums par aizsardzības budžetu, kas ietvēra atbalstu arī Baltijas valstīm, radot asu kontrastu starp viņa ārpolitiskajām darbībām un iekšpolitisko skandālu, kurā viņš tiek ievilkts.

Šis periods iezīmē jaunu posmu Epstīna lietas izmeklēšanā, kas, šķiet, vēl ilgi turpināsies ar noplūdušas informācijas un politisko pretreakciju virpuļiem.