Svinīgs brīdis Pārdaugavā: Atklāj Barona Atjaunoto Piemiņas Plāksni
Piektdien, 19. decembrī, Rīgas iedzīvotāji un kultūras darbinieki pulcējās pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a, lai svinīgi atklātu no jauna izgatavotu piemiņas plāksni izcilajam rakstniekam, folkloristam un publicistam Krišjānim Baronam, ko tautā dēvē par Dainu tēvu. Pasākums, kas notika plkst. 12.00, iezīmēja svarīgu notikumu pēdējo gadu kultūras pieminekļu atjaunošanas kontekstā, īpaši ņemot vērā, ka oriģinālais objekts tika zaudēts zādzības rezultātā. Kā informē portāls NRA, atjaunošanas darbus veica Rīgas pieminekļu aģentūra pēc Rīgas domes iniciatīvas.
Krišjānis Barons šajā namā, kas agrāk bija pazīstams kā Dārtas iela 23a, dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Šis laika posms bija īpaši nozīmīgs, jo tieši šeit viņš pabeidza darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma – “Latvju dainām”, kas ir fundamentāla latviešu kultūras vērtība un pirmais pilnīgais tautasdziesmu izdevums Barona kārtojumā.
Zādzība un Atjaunošanas Nepieciešamība
Pirms dažiem gadiem ēkas fasādi rotājusī oriģinālā piemiņas zīme, kas tika atklāta 1985. gadā par godu Barona 150. jubilejai, tika nozagta. Tā kā plāksne bija izgatavota no divām masīvām bronzas daļām, izplatītākā versija norāda, ka par nozādzību atbildīgi bijuši metāla tirgotāji. Šis notikums radīja robu Āgenskalna kultūrvēsturiskajā ainavā, jo pazuda nozīmīga atsauce uz Dainu tēva klātbūtni šajā vietā.
“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums…”
Šos vārdus pasākumā teica Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, uzsverot Barona nozīmi un pateicoties iedzīvotājiem, kas pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nebija vienaldzīgi.
Jaunās Plāksnes Koncepcija un Veidotāji
Jaunās piemiņas plāksnes izgatavošanā tika iesaistīti atbilstoši profesionāļi, lai nodrošinātu gan māksliniecisko kvalitāti, gan ilgmūžību. Interesanti, ka jaunās plāksnes skici izstrādāja tēlnieks Jānis Strupulis, kurš bija arī oriģinālās, nozagto versijas, autors. Šī saikne starp oriģinālu un jauno versiju rada papildu vērtību notikuma apmeklētājiem.
Šoreiz tika pieņemts lēmums plāksni izgatavot no pulēta granīta, uz kura nostiprināts bronzas bareljefs. Šāds materiālu salikums sniedz vizuāli izteiksmīgu un noturīgu risinājumu. Plāksne ir papildināta ar uzrakstiem latviešu un angļu valodā, lai nodrošinātu plašāku izpratni un atpazīstamību starptautiskā mērogā.
Piedalījās Kultūras Speciālisti un Mājas Iedzīvotāji
Atklāšanas ceremonija bija apmeklēta ar nozīmīgu personu klātbūtni, kas apliecināja pasākuma svarīgumu Rīgas kultūras dzīvē. Pasākumā piedalījās Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, un Andris Ērglis, Krišjāņa Barona muzeja vadītājs, uzsverot Barona mantojuma aktuālitāti. Tāpat klātesoša bija mājas īpašnieku pārstāve Elīna Rudeviča, kura pauda gandarījumu, ka bija iespējams jauno plāksni uzstādīt vēl šogad.
“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša,”
atzīmēja Rudevičas kundze. Muzikālu pieskārienu pasākumam sniedza izpildītāja Julgī Stalte.
Krišjāņa Barona Mantojums un Rīgas Līdzdalība
Krišjānis Barons (1835–1923) ir centrāla figūra latviešu kultūras kanonā, ne tikai kā “Dainu tēvs”, bet arī kā jaunlatviešu kustības dalībnieks un sabiedrisks darbinieks. Lai gan viņa pamatdarbs ir saistīts ar dainām, viņš bija arī sabiedrisks publicists un rakstnieks. Latvijā ir vairākas vietas, kas saistītas ar Barona dzīvi, tostarp viņa memoriālais dzīvoklis-muzejs Krišjāņa Barona ielā 3–5 un piemineklis Vērmanes dārzā.
Šis Eduarda Smiļģa ielas nama atjaunojums ir svarīgs solis, lai saglabātu un popularizētu zināšanas par vietu, kur tapis liela daļa “Latvju dainu”. Tiek cerēts, ka atjaunotā plāksne kalpos kā pastāvīgs aicinājums bērniem, jauniešiem un ģimenēm uzzināt vairāk par cilvēku, kurš tik būtiski veidoja Latvijas garīgo telpu.