Kultūras notikums: “Janvāra gaisma” Rīgā
Latvijas kino cienītājiem būs iespēja iepazīties ar starptautiski atzītu lietuviešu kino jauno vārdu. 2026. gada 13. janvārī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks režisora Karoļa Kaupiņa (Karolis Kaupinis) jaunākās spēlfilmas “Janvāra gaisma” pirmizrāde. Šis notikums iezīmē nozīmīgu notikumu Baltijas valstu kino sadarbībā un piedāvā skatītājiem dziļu, absurda drāmas formā ietērptu ieskatu ļoti specifiskā vēstures posmā.
Filma, par ko informē tās veidotāji portāls “Delfi”, vēsta par notikumiem 90. gadu sākumā Lietuvā. Režisors Kaupiņš ir spējis izmantot absurda žanru, lai atspoguļotu ne tikai lielos politiskos notikumus, bet arī dziļi personīgo, emocionālo cilvēka stāvokli šajā pārmaiņu laikā. Galvenais temats – badastreiks – kļūst par metaforu cīņai par būtiskāko.
Desmitgades atspoguļojums caur absurda filtru
90. gadi Baltijā bija laiks, kad sabruka vecā sistēma, un sabiedrība, tai skaitā Lietuva, meklēja jaunu identitāti un pamatus. “Janvāra gaisma” šo laikposmu aplūko nevis caur tiešu dokumentālismu vai konvencionālu vēsturisko drāmu, bet gan caur absurda drāmas lēcu. Šī pieeja ļauj fokusēties uz cilvēka vientulību un alkām pēc siltuma, kas kļūst īpaši akūtas nestabilitātes un politiskās cīņas kontekstā.
Kā norāda filmas veidotāji, stāsts izceļ ne tikai ārējo cīņu, bet arī iekšējo – “dziļas personīgas alkas pēc tuvības un siltuma”. Šāds tematisks uzsvars bieži vien rezonē ar skatītājiem, kuri paši piedzīvoja šo agrīno neatkarības periodu, vai tiem, kas pēta šīs desmitgades ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Lietuviešu kino šajā laikā aktīvi nodarbojas ar 90. gadu traumatiskās pieredzes apstrādi, bieži vien meklējot oriģinālus mākslinieciskos paņēmienus, lai izvairītos no didaktiskuma.
Režisora Karoļa Kaupiņa talants un iepriekšējie panākumi
Karolis Kaupiņš nav jaunpienācējs lietuviešu kinomākslā. Viņa iepriekšējie darbi ieguvuši ievērību starptautiskajos festivālos, apliecinot režisora spēju veidot vizuāli spēcīgas un tematiski niansētas filmas. Lai gan precīza informācija par “Janvāra gaismas” starptautisko festivālu ceļu ir jāprecizē, fakts, ka filma nonāk Latvijas galvenajos kinozāles repertuārā, liecina par tās saņemto atzinību un potenciālu ietekmēt vietējo auditoriju.
Absurda drāmas žanrs prasa īpašu meistarību gan scenārijā, gan aktierspēlē, jo ir jāspēj līdzsvarot smagais temats ar negaidītiem, pat komiski vai traģikomiski uztveramiem notikumu pagriezieniem. Šis Kaupiņa radošais lēmums, šķiet, ir mērķēts uz daudzpusīgāku vēstījuma uztveri, nevis tikai uz notikumu hroniku.
Iespēja skatītājiem Latvijā
Pirmizrāde “Splendid Palace” 13. janvārī iezīmē filmas oficiālo startu Latvijā. Šī vieta un datums – janvāra vidus – simboliski sasaistās ar filmas nosaukumu, radot papildu kontekstu. Janvāris ir laiks, kad dienas vēl ir īsas, un gaismas meklējumi šķiet īpaši aktuāli, kas lieliski sader ar filmas nosaukumā ietverto metaforu par cerību vai izpratni grūtos laikos.
Ir sagaidāms, ka pēc pirmizrādes filma kļūs pieejama plašākai auditorijai vairākos Latvijas kinoteātros. Lietuviešu kultūras tuvums un kopīgā vēsturiskā pieredze padara šo filmu par nozīmīgu notikumu ne tikai kino, bet arī reģionālās kultūras kontekstā. Latvijas skatītājiem tā piedāvā iespēju salīdzināt un izprast, kā kaimiņvalsts ir mākslinieciski apstrādājusi laiku, kas vienlaicīgi bija izaicinājums visām trim Baltijas valstīm.
Kino kā vēstures atmiņas instruments
Mūsdienās, kad pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi kļūst par vēstures distanci, kino kļūst arvien svarīgāks kā instruments to laika emociju un atmosfēras fiksēšanai. Ja citas filmas, piemēram, Latvijā, varētu fokusēties uz kriminālo aprindu veidošanos, tad “Janvāra gaisma” ar savu absurda pieeju akcentē cilvēcību – vienkāršo cilvēku, kurš badastreika laikā meklē savu vietu haosā. Šī fokusēšanās uz universālām cilvēciskām jūtām, ietvertām specifiskā politiskā kontekstā, ir tas, kas, visticamāk, nodrošinās filmai ilgstošu rezonansi.
Līdz ar šo pirmizrādi, mediju uzmanība noteikti pievērsīsies režisora Kaupiņa interpretācijai un tam, kā Latvijas auditorija uztvers šādu māksliniecisku pieskārienu šim agrākajam, bet joprojām nozīmīgajam Latvijas kaimiņvalsts vēstures posmam.