Krievijas spēku koncentrācija pēc kara izbeigšanas
Ja politiskā vienošanās apturēs Krievijas un Ukrainas karadarbību, nosacījumi, kas būtu labvēlīgi Maskavai, nesniegs NATO drošības garantiju, bet drīzāk radīs jaunu militāru izaicinājumu. Kā informē portāls jauns.lv, Somijas premjerministrs Petteri Orpo publiski brīdinājis Rietumu sabiedrotos, ka šādā scenārijā Krievija pārvietos savus bruņotos spēkus tuvāk alianses robežām. Šis aicinājums ir nopietns signāls, kas mudina NATO dalībvalstis, īpaši tās, kas atrodas uz austrumu flanga, nevis mazināt, bet tieši pretēji – saglabāt augstu modrību.
Orpo intervijā izdevumam “Financial Times” uzsvēra, ka pat tad, ja Ukrainā iestāsies miers, Krievija joprojām paliks nozīmīgs un potenciāls drauds. Viņš tieši norādījis, ka ir skaidrs: “Viņi pārvietos savus militāros spēkus pie mūsu robežas un pie Baltijas robežas.” Šī prognoze ir īpaši svarīga Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kuru drošības situācija ir tiešā veidā saistīta ar Maskavas militārajām un politiskajām ambīcijām reģionā.
Eiropas Savienības finansiālais atbalsts austrumu flangam
Somijas līderis ne tikai izteica brīdinājumu par militāro draudu, bet arī aicināja Eiropas Savienību (ES) pastiprināt finansiālo atbalstu tām bloka dalībvalstīm, kas atrodas kontaktzonā ar Krieviju un Baltkrieviju. Šīs valstis jau tagad ievērojami palielina savus aizsardzības budžetus, lai atbildētu uz mainīgo drošības vidi, un šis atbalsts no Briseles ir nepieciešams, lai uzturētu šo aizsardzības kapacitāti.
Orpo arī norādījis uz citu būtisku faktoru – iespējamo ASV iesaistes samazināšanos Eiropas aizsardzībā. Premjers paudis bažas, ka Savienotās Valstis, saskaroties ar citiem globāliem drošības jautājumiem, varētu samazināt savu dalību kontinenta drošības arhitektūrā. Līdz ar to Eiropai pašai ir jābūt gatavai uzņemties lielāku atbildību par savu kolektīvo pašaizsardzību. Šāds viedoklis sakrīt ar citu reģiona valstu un analītiķu bažām par nākotnes drošības sarežģītību.
Reģionālais solidaritātes forums
Šie brīdinājumi izskanēja kontekstā ar plānoto austrumu flanga valstu samitu, kuru, kā ziņots, bija paredzēts rīkot 16. decembrī. Šajā sanāksmē, kurā bija paredzēts iesaistīt astoņas valstis, kurām ir kopīga sauszemes vai jūras robeža ar Krieviju vai Baltkrieviju, mērķis bija saskaņot kopīgās militārās spējas. Prioritātes ietvēra jautājumus par pretgaisa aizsardzību, bezpilota lidaparātu tehnoloģijām un sauszemes spēku koordināciju, kā arī logistiku ieroču un karavīru pārvietošanai cauri kontinentam.
Latvijas pozīcija un aizsardzības stiprināšana
Latvijas un Somijas ārlietu ministru tikšanās jau agrāk apliecināja abu valstu kopīgo interesi stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību, uzsverot, ka tie nav tikai reģionāli, bet gan globāli izaicinājumi. Šīs koordinācijas ietvaros Latvija aktīvi iesaistīta starptautiskajos aizsardzības projektos, piemēram, nodrošinot savu pārstāvniecību arī Somijas vadītajā modernu 6×6 bruņumašīnu (CAVS) programmā, kurā piedalās arī citas NATO valstis. Kā norāda eksperti, Baltijas valstis, piemēram, Igaunija un Lietuva, jau ir apņēmušās ievērojami pārsniegt NATO noteikto 2% IKP mērķi aizsardzībai, demonstrējot gatavību ilgtermiņa pretestībai.
Krievijas ilgtermiņa mērķi
Rietumu izlūkdienesti un drošības analītiķi bieži vien norāda, ka Krievija mēģina pārbaudīt NATO atturēšanas potenciālu un aizsardzības spējas pat miera laikā, izmantojot hibrīduzbrukumus un provokācijas. Daži no NATO sabiedrotajiem arī izteikuši bažas, ka pēdējās piecgades laikā pēc iespējamās kara izbeigšanas Ukrainā, NATO dalībvalstis varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi. Tādēļ Somijas premjera vārdi kalpo kā svarīgs atgādinājums, ka stratēģiskā pacietība un pastāvīga gatavība ir būtiskāki nekā jebkad agrāk, īpaši ņemot vērā ziņas par iespējamām izmaiņām ASV iesaistes apjomā Eiropā.