Pārbaudot iepirkumu dokumentu atbilstību likuma prasībām, atbildīgās iestādēs tērē ievērojamus resursus. Tāpēc Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) un Latvijas Universitātes (LU) pētnieku sadarbībā tapis prototips mākslīgā intelekta rīkam, kas varētu pārbaudīt vismaz daļu iepirkumu dokumentu. Prototips izstrādāts Valsts pētījumu programmā, un izmaksāja 87 tūkstošus eiro.
Zinātnieki izstrādājuši mākslīgā intelekta rīku valsts iepirkumu kontrolei
CFLA uzrauga visus iepirkumus, ko Latvijā veic par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Tas ir milzīgs darbs. Tāpēc piesaistīti LU zinātnieki, lai projektā “Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze ES fondu projektu jomā” noskaidrotu, kā var palīdzēt mūsdienu tehnoloģija.
“Jebkas, ko pašvaldība izsludina, ka viņi grib iepirkt: labiekārtot parku, būvēt skolu vai vienalga kas, tātad tas ir publiskais iepirkums, un CFLA uzrauga, lai šajos iepirkumos viss notiek tā, kā tam būtu jābūt. Un tad mēs identificējām vienu tādu jomu, ka mēs gribam pārbaudīt, vai mēs ar mākslīgo intelektu varam uzraudzīt tieši pašu sākumā šajos publiskajos iepirkumos,” skaidroja projekta zinātniskais vadītājs Raivis Skadiņš.
Proti, kad sagatavots iepirkuma nolikums, tas jāizvēta, aizpildot iepirkuma pārbaudes lapu.
“Nu tad klasiskie jautājumi tur ir: vai nav ierobežota konkurence, vai nav nepamatotu prasību. Šādu jautājumu ir ļoti daudz.
Parasti to dara CFLA eksperts, kurš apskatās, iziet cauri tam nolikumam un aizpilda šo pārbaudes lapu, bet otrs eksperts pārbauda vēlreiz. Beigās ir zināms, tur viss ir kārtībā vai tomēr ir kādas nepilnības šajā iepirkumā,” norādīja Skadiņš.
Tas ir manuāls, vienveidīgs darbs, no kura vismaz daļu var uzņemties mākslīgais intelekts. Tas var sagatavot izvērtējuma melnrakstu un analizēt, vai iepirkumā viss ir kārtībā vai ne un kāpēc. Ekspertam tad tikai jāpārbauda, vai rīka analīze ir pareiza, jo pilnībā mākslīgajam intelektam uzticēties nevar.
“Mēs zinām, ka mākslīgais intelekts ir tikai mašīna, un mākslīgais intelekts neuzņemsies juridisku atbildību par kaut ko. Mēs nevaram teikt: mēs noraidījām iepirkumu tāpēc, ka mākslīgais intelekts tur kaut ko nebija saskatījis. Mākslīgais intelekts ir palīgs šeit. Es nekādā ziņā negribētu kultivēt to ideju, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku,” atzīmēja Skadiņš.
Lai pētījumā pārbaudītu, vai prototips atbild pareizi, tam lika atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem jau iepriekš atbildes bija raduši eksperti.
“Tika secināts, ka pētījuma ietvaros uz aptuveni 70% no jautājumu mēģināts ar mākslīgā intelekta palīdzību atbildēt. Mēs vēl skatījāmies, cik liela bija precizitāte katra jautājuma ietvaros, kur tika secināts, ka atbildes uz aptuveni 60 procentiem jautājumu bija ar precizitāti vairāk nekā 80%, tātad ne visas atbildes bija ar simtprocentīgu precizitāti. Bija diezgan liela daļa jautājumu, kur [precizitāte] diezgan dramatiski krīt uz leju līdz pat gandrīz nullei,” teica aģentūras Programmu vadības un metodikas nodaļas vadītājs Kristaps Auders-Balodis.
Prototips salīdzinoši labi atbildējis uz tehniskiem jautājumiem, bet, tikko nepieciešama, piemēram, normatīvo aktu pārzināšana un interpretācija, tā mākslīgā intelekta izmantošana ir ierobežota.
“Viņš [mākslīgais intelekts] ir paņēmis to vieglo daļu. Cilvēks var koncentrēties uz grūto daļu, kur mēs varam parādīt savu cilvēcisko, dabīgo intelektu, savu cilvēku potenciālu, darot darbus ar pievienoto vērtību, nevis to, ko pat mākslīgais intelekts var izdarīt,” piebilda Skadiņš.
Daži jautājumi bijuši pat divos, trīs paragrāfos. Tādi jāpārveido, lai tie būtu saprotami ne tikai mākslīgajam intelektam, bet arī “vienkāršajam cilvēkam”.
Tomēr, lai prototips būtu reāli izmantojams aģentūras ikdienas darbā, tas vēl jāattīsta, ko aģentūra gatava darīt, jo uzskata, ka nākotnē tas būtiski palīdzēs ekonomēt darbinieku laiku. Iepirkumu apjoms bieži ir tik liels, ka eksperti tos pārbauda izlases kārtībā: ņemot talkā mākslīgo intelektu, var pārbaudīt visus iepirkumus, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuros mākslīgais intelekts saskatījis problēmas.
Tāpat jaunais rīks būtu jāintegrē esošajās sistēmās, jāapmāca darbinieki, jāizveido metode, kā “izķert” mākslīgā intelekta pieļautās kļūdas. Auders-Balodis gan teica, ka vēl jāvērtē, kā nodrošināt drošību, datus uzticot mākslīgajam intelektam un cik tas izmaksās.
Zinātnieku izmantoto prototipu var attīstīt, lai izmantotu ne tikai iepirkumu, bet arī dažādu citu dokumentu pārbaudei. Tāpēc prototips pieejams jebkuram.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu