Režisora Pesimistiskais Ieraksts un ES Dati
Izcilais latviešu teātra režisors Alvis Hermanis, sabiedrībā pazīstams ar saviem skarbiem viedokļiem par valsts attīstību, atkal ir uzgriezis uzmanību, sociālajos tīklos publicējot pārdomas, kas liecina par dziļu vilšanos valsts virzienā. Kā ziņo Latvijas Avīze, viņa jaunākais ieraksts sākas ar neiepriecinošu atsauci uz nesen publiskotiem datiem: “Pēcvārds. Vakar Eurostat apstiprināja, ka Latvija nu pavisam oficiāli ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Nešaubos, ka tauta atkal sapulcēsies Doma laukumā, lai izrādītu savu nosodījumu un izteiktu savu attieksmi pret valdošajiem. Vai varbūt esmu pārāk naivs?”. Šis emocionālais uzsāktums netieši norāda uz iespējamu atteikšanos no tālākiem centieniem, kas vērsti uz pārmaiņām valstī.
Lai gan kontekstā nav precizēts, par kuru tieši statistisko rādītāju runā Hermanis kā par pēdējo vietu ES, nesen publiskotie Eiropas Dzimumu Līdztiesības indeksa rezultāti 2025. gadā atklāj, ka tieši zināšanu jomā Latvija ieņem pēdējo, 27. vietu starp ES dalībvalstīm. Šis rādītājs, ko 2. decembrī publicēja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Latvijai kopumā nozīmēja 24. vietu, kas ir par piecām pozīcijām zemāk nekā iepriekšējā gadā. Šī rezonanse ar oficiāli apstiprinātu statistiku, kurā Latvija ir pēdējā, rada spēcīgu iespaidu, ka režisora pesimisms ir pamatots un balstīts uz aktuālajiem datiem.
Vēlēšanu Sistēmas Maiņas Kustības Sabrukums
Režisora jautājums par Doma laukuma pulcēšanos un attieksmi pret valdošajiem korelē ar viņa publisko aktivitāti pēdējos mēnešos. Iepriekš Hermanis bija aktīvi iesaistīts biedrībā “Bez partijām”, kas centās panākt vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā. Tomēr, kā vēsta ziņu portāli, šis projekts saskāries ar būtiskām grūtībām un nesagaidījis pietiekamu sabiedrības atbalstu. Šī nesekme, visticamāk, ir viens no galvenajiem iemesliem režisora šķietamajai atkāpšanās receptei.
Publiskā izteikšanās par šo tēmu, kas datēta ar 2025. gada decembra vidusdaļu, atklāj dziļu vilšanos. Hermanis paudis, ka vairs neuzticas šai sabiedrībai, raksturojot to kā “bezcerīgu”, un paziņojis par izstāšanos no biedrības. Galvenais šķērslis esot bijis tas, ka, lai gan daudzi atbalstījuši ideju privāti, praktiski neviens ietekmīgs sabiedrības pārstāvis nav bijis gatavs sniegt atklātu publisku atbalstu. Viņš uzsvēra, ka bez šāda publiskā atbalsta, viņa loma “karognesēja” nevar būt efektīva, jo biedrības kodolam sākuši pievienoties cilvēki, kas simbolizē tieši to sistēmu, pret kuru kustība iebilda. Rezultātā viņš secina: “Ja nav kazai piena, tad nav.”
“Šai sabiedrībai es vairs neticu. Tā ir bezcerīga,” ar šādiem vārdiem režisors Alvis Hermanis noslēdzis vēstījumu sociālās saziņas vietnē “Facebook”.
Ekonomiskais Fons un Režisora Viedokļa Pretruna
Alvja Hermaņa pesimisms par valsts stāvokli atšķiras no oficiālajām makroekonomiskajām prognozēm, kas, lai gan piesardzīgas, norāda uz pakāpenisku atgūšanos pēc stagnācijas gadiem. 2025. gada rudens prognozes no Eiropas Komisijas (EK) paredz Latvijai 1% IKP izaugsmi, kas ir nedaudz labāks rezultāts nekā tika prognozēts pavasarī. Šo atgūšanos veicina privātais patēriņš, kas reaģē uz algu pieaugumu, un ES fondu ieplūde. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā izaugsme paātrināsies līdz 1,7%.
Ekonomikas ministrija (EM) arī apstiprina šo pozitīvo dinamiku, norādot, ka 2025. gadā ekonomikā vērojams aktivitātes pieaugums, kas apliecina, ka tautsaimniecība spēj atgūties no iepriekšējo gadu stagnācijas. Tomēr, skatoties uz reģionālo salīdzinājumu, tādas nozares kā darbaspēka izmaksas un ražīgums joprojām rada jautājumus. Lai gan Latvijas darbaspēka izmaksas (15,1 eiro stundā 2024. gadā, pēc Eurostat datiem) bija zemākas nekā Lietuvā (16,3 eiro) un Igaunijā (19,6 eiro), ražīguma līmenis Latvijā šobrīd iet “nopakaļ” kaimiņvalstīm.
Dziļāki Izglītības un Segregācijas Jautājumi
Fakts, ka Latvija Eiropas Dzimumu Līdztiesības indeksā ieņem pēdējo vietu tieši zināšanu domēnā, norāda uz dziļākām strukturālām problēmām. Kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas velk šo rādītāju uz leju, ir segregācija izglītības jomās, kurā Latvija ieņem pēdējo vietu visā ES. Šī problēma ir īpaši krasa, analizējot izglītības sasniegumus pa dzimumiem – piemēram, augstāko izglītību vecuma grupā 30–34 gadi ir ieguvušas 57% sieviešu, bet tikai 32% vīriešu. Šie dati ilustrē nevienlīdzīgu pieeju un rezultātus, kas, iespējams, pastiprina režisora kritisko skatījumu uz valsts spēju nodrošināt vienlīdzīgu un kvalitatīvu attīstību visām sabiedrības daļām.
Kā atzīst paši eksperti, kas komentē EIGE rezultātus, lai gan zināšanu jomā kopš 2020. gada ir fiksēts uzlabojums, tas nav pietiekams, lai mainītu kopējo pozīciju ES kontekstā. Šī stagnācija, neskatoties uz dažiem pozitīviem soļiem, varētu būt pamats Hermaņa pārliecībai, ka sistēmiskās problēmas ir pārāk dziļas, lai tās vienkārši pārvarētu ar sabiedrības entuziasmu vai politiskām deklarācijām.
Nākotnes Perspektīva: Vai Režisora Atkāpšanās ir Signāls Sabiedrībai?
Alvis Hermanis, kurš pēdējos gados sevi pieteicis ne tikai kā izcilu mākslinieku Jaunajā Rīgas teātrī, bet arī kā aktīvu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, tagad šķietami izvēlas pozīciju, kurā vairs neiegulda savu politisko enerģiju. Viņa paziņojums par neticību sabiedrībai un bažas par esošās varas un jauno iniciatīvu savijšanos rada jautājumu par iespējamo sabiedriskās aktivitātes kritumu vispār.
Režisora kredo, ka tautas balss ir “supreme lex” (augstākais likums), šķietami saduras ar reālo situāciju, kurā tautas atbalsts neizpaužas publiskā mobilizācijā, bet paliek privātu atzinību līmenī. Ja pat tādā autoritātei kā Hermanis neizdodas mobilizēt nozīmīgu atbalstu vēlēšanu sistēmas maiņai, tas varētu nozīmēt, ka daudzi iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar esošo stāvokli, ir nonākuši apātijā vai uzskata, ka politiskās spēles nav iespējams mainīt no apakšas. Tādējādi režisora ironiskais retorisks jautājums par to, vai tauta sapulcēsies Doma laukumā, šķiet, ir piesātināts ar skumju pārliecību, ka “tas izrādījās velti”, un atbilde uz viņa paša uzdoto jautājumu – “Vai varbūt esmu pārāk naivs?” – jau ir sniegta ar sarkastisku atbildi: nē, naivs neesmu, bet cerības bijušas neattaisnotas.