Protesta vilnis pret Izraēlas dalību Eirovīzijā 2026
170 Beļģijas mākslinieku un kultūras personību kolektīvs asi nosodījis sabiedriskā raidorganizācijas RTBF lēmumu piedalīties 2026. gada «Eirovīzijas dziesmu konkursā» (Eurovision Song Contest), kamēr Izraēla tajā plāno startēt, ņemot vērā notiekošo karu Gazā. Kā informē telekanāls EuroNews, šis solis izsaucis nopietnas bažas, ka konkurss varētu kļūt par platformu, kas normalizē starptautisko tiesību pārkāpumus.
Kamēr baumas un diskusijas par Izraēlas dalību nākamā gada konkursā turpina intensificēties, 170 Beļģijas kultūras darbinieki parakstījuši petīciju, paužot neapmierinātību ar RTBF nostāju. Petīcijas parakstītāji brīdina, ka turpinot dalību, raidorganizācija riskē noniecināt savas morālās saistības.
Morālais pienākums un dubultstandarti
Atšķirībā no vairākām citām nacionālajām raidorganizācijām — Spānijas, Īrijas, Islandes, Nīderlandes un Slovēnijas, kas ir izvēlējušās neiesaistīties, RTBF ir pieņēmusi lēmumu saglabāt savu dalību konkursā. Kā ziņo franču valodā iznākošais Beļģijas dienas izdevums La Libre, petīcijā teikts: “Mūsuprāt, tas ir nopietns sabiedrisko raidorganizāciju ētikas un morālo pienākumu pārkāpums.”
Parakstītāji uzsver, ka lēmums atļaut Izraēlai startēt ir tiešā pretrunā ar Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) rīcību 2022. gadā, kad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šī valsts tika ātri izslēgta no konkursa. Kritiķi norāda uz acīmredzamu un satraucošu dubultstandartu piemērošanu.
Kultūras pasākumi kā propagandas rīks
Parakstītāji apsūdz Izraēlu par to, ka tā izmanto mākslas un kultūras pasākumus politiskiem mērķiem, ko dēvē par “art-washing” (kultūras nomazgāšanu). Petīcijā teikts:
“Jau gadiem ilgi Izraēlas valdība izmanto nozīmīgus mākslas un kultūras notikumus propagandas nolūkos, lai novērstu uzmanību no savas okupācijas, kolonizācijas un aparteīda režīma pret Palestīnas tautu.”
Turpinot, viņi piebilst, ka dalība «Eirovīzijā» ļauj Izraēlai uzturēt “ilūziju par modernu un priekšzīmīgu Rietumu demokrātiju, tādējādi vieglāk slēpjot savas noziedzīgās darbības.”
Vēstulē tika aicināts RTBF “pildīt savu sabiedriskā dienesta misiju” un atsaukt savu pieteikumu dalībai 2026. gada «Eirovīzijas» izdevumā.
Atbildes no EBU un iepriekšējo uzvarētāju reakcija
«Eirovīzijas» vadītājs Martins Grīns (Martin Green) reaģējis uz kritiku un aicinājumiem boikotēt, norādot, ka “haotiskā pasaulē mēs tiešām varam būt Vienoti caur Mūziku (United by Music).” Tomēr šādi izteikumi nav apturējuši kritiķus no norādēm uz EBU liekulību. Organizācija lepojas ar politiskās neitralitātes uzturēšanu, tomēr 2022. gadā tā aizliedza Krieviju īsi pēc iebrukuma Ukrainā.
Pagājušā gada «Eirovīzijas» uzvarētājs Nemo paziņojis, ka atdos savu uzvarētāja trofeju. Šai rīcībai sekojis arī 1994. gada konkursa uzvarētājs Čārlijs Makgetigans (Charlie McGettigan).
Organizatoru nostāja par karogu un protestiem
Pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka Austrijas sabiedriskais raidorganizācijas ORF, kas rīkos nākamo «Eirovīzijas» konkursu, apstiprināja, ka neaizliegs Palestīnas karogu skatītāju vidū un neierobežos iespējamos noliedzošos saucienus, kas vērsti pret Izraēlas priekšnesumu. Konkursa izpilddirektors Mihaels Krēns (Michael Kroen) izteicās:
“Mēs atļausim visus oficiālos karogus, kas pastāv pasaulē, ja tie atbilst likumam un noteiktiem parametriem – izmēram, drošības riskiem utt. Mēs neko nekrāšņosim un neizvairīsimies parādīt, kā lietas notiek, jo mūsu uzdevums ir rādīt lietas tādas, kādas tās ir.”