Kapitāla tirgus atpaliek no Baltijas kaimiņiem
Lai gan Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau ilgstoši atrodas politikas veidotāju dienaskārtībā, tirgus joprojām tiek uzskatīts par nepietiekami attīstītu, kas bremzē ekonomisko progresu. Kā ziņo avīze Diena, pat atsevišķi soļi, kas sperti pēdējos gados, nav pietiekami, lai tirgus sniegtu būtisku pienesumu valsts izaugsmei. Lielākais trūkums, kas kavē tirgus kļūt starptautiski nozīmīgam, ir tieši lielu kapitāla tirgus dalībnieku un apjoma nepietiekamība, kas spētu piesaistīt arvien jaunus spēlētājus. Šobrīd Latvijas akciju tirgus kapitalizācija pret IKP ir tikai ap 1%, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (12.8%) un Lietuvas (6.2%).
Ārvalstu investoru prasības un iespējas
Ietekmīgā Ārvalstu Investoru Padome (FICIL) jau iepriekš ir uzsvērusi, ka kapitāla tirgi ir neizmantota iespēja, kas varētu palīdzēt mobilizēt iedzīvotāju ietaupījumus un nodrošināt finansējumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Ārvalstu investori uzskata, ka tirgus attīstībai ir izšķiroša nozīme, īpaši, ņemot vērā valsts investīciju vajadzības, piemēram, aizsardzības jomā, kas rada spiedienu uz valsts budžetu. Alternatīvie finansējuma avoti, ko varētu nodrošināt kapitāla tirgi, ir ārkārtīgi svarīgi.
Valsts sektora loma kā katalizators
Eksperti un politikas veidotāji ir vienisprātis – bez publiskā sektora aktīvas iesaistes Latvijas kapitāla tirgus starptautiskajā arēnā paliks mazs un neietekmīgs. Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā. Lai gan sabiedrībā pastāv bažas par pilnīgu privatizāciju, investori norāda, ka pietiekama caurskatāmība un dalīta akcionāru ietekme valsts uzņēmumos uzlabotu investīciju vidi.
Iedzīvotāju uzkrājumi un nākotnes mērķi
Latvijā uzkrāts ievērojams privāto līdzekļu apjoms, kas lielākoties tiek turēts banku noguldījumos, tādējādi neiedarbojoties ekonomikas attīstībā. Lai šo situāciju mainītu, ir nepieciešams piedāvāt iedzīvotājiem saprotamus un pieejamus ieguldījumu produktus, piemēram, ieguldījumu fondus, veicinot ieguldīšanu finanšu instrumentos, kā to dara kaimiņvalstis. Turpmākajos gados plānots izstrādāt Rīcības plānu, kura mērķis līdz 2035. gadam ir būtiski palielināt ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā, padarot šo jautājumu par nākamo gadu stratēģisko prioritāti.