Pēdējo nedēļu laikā virknē sporta veidu pieņemti lēmumi atļaut starptautisko sacensību apritē atgriezties agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – sportistiem. Gan Latvijas sportisti, gan sacensību organizatori tagad ir nostādīti dažādu izvēļu priekšā. Tā, piemēram, Latvijas U19 futbola izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā ielozēta vienā apakšgrupā ar Baltkrievijas izlasi. Latvijas Futbola federācija jau paziņojusi, ka pret viņiem spēlēts netiks.

ĪSUMĀ:

  • Uzņēmējs, volejbola funkcionārs Andris Blaka uzskata, ka tagad būtu īstais laiks, kad atpazīstamākajiem latviešu sportistiem paust savu nostāju Krievijas pilna mēroga iebrukuma jautājumā.
  • Vieglatlēte un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule norāda, ka tas ir katra sportista personīgās sirdsapziņas jautājums.
  • Viņa arī aicina fanus un medijus sportistiem aktīvāk prasīt paust savu pozīciju.
  • Zvērināts advokāts, sporta tiesību eksperts Jānis Sarāns-Reneslācis straujo agresorvalstu sportistu atgriešanu starptautiskajā apritē skaidro ar Ziemas olimpisko spēļu tuvumu un to pavadošo politisko spiedienu.
  • Ārlietu ministrija Latvijas Televīzijai apliecināja, ka Krievijas sportistiem netiks izsniegtas vīzas ieceļošanai Latvijā, no kā secināms, ka viņi Siguldā startēt nevarēs.
  • Latvijas skeletona pamatlicējs Dainis Dukurs uzskata, ka Latvijas sporta sabiedrībai ir maksimāli stingri jāpretojas agresorvalstīm labvēlīgiem starptautisko organizāciju un institūciju lēmumiem.

Gan zem sava karoga, gan neitrālā statusā Krievijas un Baltkrievijas sportisti sacensību apritē atgriezti vēl virknē dažādu olimpisko sporta veidu. Viens no tādiem ir volejbols, kurā jauniešu sacensībās agresorvalstu pārstāvjiem atļauts startēt zem sava karoga. Uzņēmējs, volejbola funkcionārs Andris Blaka uz to reaģējis ar publisku paziņojumu sev piederošajos volejbola laukumos krievu un baltkrievu sportistus neielaist.  

“Tas, kas tagad notiek lielajā, starptautiskajā sportā, – tas ir slikti. Es domāju, ka te vajadzētu vērsties pie mūsu Gada sportistiem, pie mūsu tautas varoņiem, kas stāv pāri politikai, un jautāt: vai jūs, lūdzu, ieņemsiet pozīciju? Kāda ir jūsu pilsoniskā pozīcija? Vai jūs iesiet un sacentīsieties pret šiem sportistiem?

Mums Latvijā ir daudz labu, starptautiski zināmu sportistu, kuri varētu paust viedokli. Un es domāju, ka viņiem tagad tas būtu jādara,” uzskata uzņēmējs.

Vieglatlēte un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule norāda, ka tas ir katra sportista personīgās sirdsapziņas jautājums. “Katram ir tiesības izvēlēties, cik ļoti viņš tajā spēj iedziļināties, izprast un beigās arī uzņemties atbildību par saviem vārdiem. Un patiesībā ir arī normāli, ka ne visi jūtas kompetenti par to spriest. Es domāju, ka mūsu sportisti vienmēr ievēro visas rekomendācijas, kuras viņiem tiek dotas.”

LOK atlētu priekšstāve norāda, ka labākā platforma sportistu viedokļu paušanai būtu sociālie tīkli, bet nedrīkst visiem sportistiem uzlikt par pienākumu to darīt. Viņa gan aicina fanus un medijus sportistiem aktīvāk prasīt paust savu pozīciju.

Zvērināts advokāts, sporta tiesību eksperts Jānis Sarāns-Reneslācis straujo agresorvalstu sportistu atgriešanu starptautiskajā apritē skaidro ar Ziemas olimpisko spēļu tuvumu un to pavadošo politisko spiedienu, kā arī vairākiem agresorvalstu sportistiem labvēlīgiem Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmumiem, kas starptautiskajām federācijām uzliek par pienākumi ļaut šiem sportistiem atgriezties sacensībās.

“Federācijas sāk baidīties no tā, ka, ja viņi nespēs reaģēt uz to, ko Sporta arbitrāžas tiesa ir teikusi atsevišķos lēmumos, tad arī viņiem tiks kaut kādā brīdī piemērotas sankcijas. Tas arī tādā lavīnveidīgā veidā pakāpeniski iet uz to, ka visur tiek atjaunotas vismaz neitrālā statusā iespējas sportistiem startēt,” stāsta sporta tiesību eksperts.

Krievijas sportisti neitrālā statusā atsākuši startēt kamaniņu sportā. Janvāra sākumā Pasaules kausa posmu plānots aizvadīt Siguldā.

Ārlietu ministrija Latvijas Televīzijai apliecināja, ka Krievijas sportistiem netiks izsniegtas vīzas ieceļošanai Latvijā, no kā secināms, ka viņi Siguldā startēt nevarēs.

Iepriekš izskanēja bažas, ka tādējādi Siguldai varētu tikt atņemta posma rīkošana, bet Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija Latvijas Televīzijai apliecināja, ka pagaidām nav plānotas izmaiņas sacensību kalendārā.

Šāds solis var izsaukt Starptautiskās Olimpiskās komitejas sankcijas, kā to nesen piedzīvoja Indonēzija. Tās lēmums neielaist valstī Izraēlas sportistus noveda pie Starptautiskās Olimpiskās komitejas aicinājuma Indonēziju kā sacensību vietu boikotēt un tai turpmāk nepiešķirt tiesības rīkot starptautiskas sacensības.

Latvijas skeletona pamatlicējs Dainis Dukurs uzskata, ka Latvijas sporta sabiedrībai ir maksimāli stingri jāpretojas agresorvalstīm labvēlīgiem starptautisko organizāciju un institūciju lēmumiem un nav jābaidās no tā, ka sportistu karjeras no tā varētu ciest.

“Es domāju, šīs ciešanas ir daudzkārt mazākas par tām, ko piedzīvo Ukrainas tauta šobrīd. Tās nav ciešanas, ja neaizbrauc uz kādām sacensībām,” uzskata Dukurs.

Zīmīgi, ka Starptautiskās Hokeja federācijas ranga 1. vietā pašlaik atrodas Krievijas izlase. Ekspertu ieskatā, tuvāko nedēļu laikā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu tikt atgriezti sacensību apritē vēl virknē sporta veidu.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu