EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem “Eurostat” un ES aģentūru apkopotiem datiem. Atbilstoši regulai par patvēruma un migrācijas pārvaldību, galvenie noteicošie faktori dalībvalstu iekļaušanai konkrētajās kategorijās ir patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības vai pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP).
Papildus ES Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo solidaritātes rezervi, pēc Latvijas iniciatīvas ir pievienota atsevišķa deklarācija, kurā ir fiksēta Latvijas situācija, drošības konteksts un nacionālās kapacitātes ierobežojumi. Deklarācija apliecina Latvijas nostāju un pamatojumu izņēmuma piemērošanai.
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts kopumā ir vērsts uz to, lai sakārtotu imigrācijas sistēmu ES, tostarp paredzot arī mehānismus, kas atturētu nelegālos migrantus no centieniem iekļūt ES dalībvalstīs.
Solidaritātes rezerves mehānisms ir saistošs visām dalībvalstīm, un ir nostiprināts princips līgumā par ES darbību. Sekojoši, tas paredz, ka katrai ES dalībvalstij ir jāizvēlas – pārvietošanās ceļā savā valstī uzņemt noteiktu skaitu migrantu no citas dalībvalsts vai arī finansiāli atbalstīt šīs dalībvalstis.
Atkāpes no dalības šajā mehānismā ir panākusi Polija, attiecīgi virkne Latvijas politiķu ir izplatījuši publiskus paziņojumus, ka sagaida, ka arī Latvijas IeM spēs izcīnīt Polijai līdzīgas pozīcijas.