Plaša Mēroga Likumdošana Ar Tiešu Ietekmi Uz Latvijas Drošību
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 18. decembrī, parakstījis ievērojamu Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likumu (NDAA) 2026. gadam, kura kopējā vērtība sasniedz 901 miljardu ASV dolāru. Kā ziņo avīze Diena, šis ikgadējais likums nosaka Savienoto Valstu drošības un ārpolitikas galvenās prioritātes un, kas sevišķi svarīgi Latvijai, paredz arī būtisku atbalstu Baltijas valstīm. Lai gan likuma pieņemšana notika ar plašu Kongresa atbalstu, apliecinot transatlantisko saistību spēku, tas ietver vairākus noteikumus, kas ierobežo prezidenta administrācijas manevra spējas Eiropas drošības jautājumos. Šis apjomīgais budžets, kas atspoguļo gan Kongresa, gan administrācijas redzējumu par nacionālo drošību, tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu. Kopumā Kongress piešķīris astoņus miljardus dolāru vairāk aizsardzībai, nekā sākotnēji bija pieprasījusi Trampa administrācija. Likuma pieņemšanas gaita apliecināja, ka šis jautājums ir viens no retajiem, kurā abām politiskajām pusēm izdevās rasts kompromiss, neraugoties uz asajām ideoloģiskajām domstarpībām Vašingtonā.
Baltijas Drošības Iniciatīva Saņem Konkrētu Finansējumu
Kā viens no galvenajiem elementiem, kas tieši skar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas drošību, ir apstiprinātā un finansētā Baltijas Drošības Iniciatīva (BDI). Likumā paredzēts piešķirt 175 miljonu ASV dolāru apjomu, kas veltīts Baltijas valstu aizsardzības spēju modernizācijai un sadarbības stiprināšanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO. Šis finansējuma apjoms ir nozīmīgs solis reģiona militārās noturības stiprināšanā. Latvijas puse šo Kongresa lēmumu novērtējusi kā praktisku ieguldījumu valsts drošībā. Piemēram, Latvijas Ārlietu ministre Baiba Braže paudusi, ka šis solis ir būtisks mūsu valsts drošības stūrakmens. Iniciatīva paredz līdzekļus, kas palīdzēs Latvijai paātrināt sauszemes spēku stiprināšanu un attīstīt kritiski svarīgas spējas, piemēram, slāņveida pretgaisa aizsardzību. Šāds finansējums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka iepriekš bija izskanējušas baumas, ka Pentagons varētu vēlēties šīs programmas finansējumu samazināt. Likuma nostiprinājums BDI parāda ASV nelokāmo apņemšanos stiprināt Eiropas drošību, īpaši reaģējot uz Krievijas radīto apdraudējumu reģionā. Tas skaidri signalizē par kolektīvās aizsardzības nozīmi.
Ierobežojumi ASV Militārās Klātbūtnes Samazināšanai Eiropā
NDAA likums iezīmē Kongresa vēlmi nodrošināt stabilitāti ASV militārajā klātbūtnē Eiropā, kas ir tieši saistīta ar Baltijas valstu drošības garantijām. Likumā ir iestrādāti noteikumi, kas ievērojami ierobežo Trampa administrācijas iespējas operatīvi mainīt spēku izvietojumu. Konkrēti, likums liedz Aizsardzības departamentam samazināt Eiropā pastāvīgi izvietoto ASV karavīru skaitu zem sliekšņas, kas noteikta 76 000 karavīru apmērā, ja pārsniegti 45 dienu termiņi. Šis noteikums faktiski atņem administrācijai brīvību strauji samazināt Savienoto Valstu kontingentu, kas ir būtisks drošības faktors Baltijas valstīm. Tāpat likums ierobežo svarīgākās kara tehnikas izvešanu no kontinenta bez pienācīga pamatojuma. Šāds Kongresa solis norāda uz skaidru politisko gribu saglabāt ciešas attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem un nodrošināt ASV militārās klātbūtnes nemainību reģionā, kas tiek uzskatīts par pamatu kolektīvajai aizsardzībai. Likums arī liedz ASV spēku Eiropā komandierim atteikties no NATO virspavēlnieka amata, vēl vairāk nostiprinot transatlantisko institucionālo saikni.
Atbalsts Ukrainai un Ierobežojumi Iekšpolitikā
Lai gan fokuss šoreiz ir uz Baltijas valstīm, 901 miljarda dolāru budžetā ir ietverts arī būtisks atbalsts citām reģionālajām prioritātēm, piemēram, Ukrainai. Likums paredz 400 miljonus ASV dolāru drošības atbalstam Ukrainai, kas tiks izmantoti ieroču piegādes apmaksai ASV uzņēmumiem. Šis atbalsts ir kritiski svarīgs, ņemot vērā notiekošo karu un reģionālo nestabilitāti. Interesanti, ka likums arī ievieš pārmaiņas iekšpolitikas jomā, kas saskan ar prezidenta administrācijas vēlmi. NDAA paredz, piemēram, armijas atbrīvošanu no tā dēvētās “woke” (atjēdzības) ideoloģijas, likvidējot dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) programmas militārajā struktūrā. Šādas iekšējās izmaiņas bieži vien ir politiski nozīmīgas, un to iekļaušana apjomīgā aizsardzības dokumentā liecina par Kongresa spēju panākt atbalstu dažādām prioritātēm. Likums arī atbalsta tādas sistēmas kā pretraķešu aizsardzības sistēmas “Zelta kupols”.
Secinājumi un Perspektīva Latvijai
ASV prezidenta parakstītais aizsardzības budžets ar savu apjomu un specifiskajiem noteikumiem, kas veltīti Baltijas Drošības Iniciatīvai, iezīmē spēcīgu un prognozējamu atbalsta turpinājumu no Vašingtonas puses. Latvijai šis lēmums nozīmē ne tikai finansiālu atbalstu militāro spēju uzlabošanai, bet arī politisku signālu par alianses stabilitāti. Ierobežojumi attiecībā uz karavīru skaita samazināšanu Eiropā nodrošina zināmu laika posmu ar stabilu ASV militāro klātbūtni, kas ir tiešs drošības garants reģionam. Šis likums, neraugoties uz citām iespējamām nesaskaņām starp Kongresu un prezidentu, vēlreiz apstiprina ASV dalījumu Eiropas kolektīvās aizsardzības arhitektūrā. Kā atzīst eksperti, turpmākā sadarbība būs vērsta uz šo iniciatīvu efektīvu izmantošanu, lai stiprinātu Baltijas valstu spēju patstāvīgi un kopīgi ar sabiedrotajiem aizstāvēties pret jebkādiem draudiem no austrumiem.