Decembra Kultūras Spektakls: Intimitāte un Mākslinieciskā Intensīte

Decembra pirmssvētku laiks šogad Rīgā iezīmējās ar neierasti intensīvu vokālās kamermūzikas piedāvājumu. Lai gan šī žanra cienītāju skaits, salīdzinot ar tradicionālo Ziemassvētku koncertu apmeklētāju masu, varētu būt neliels, un neviens no pasākumiem nebija pilnībā izpārdots, tomēr veselas trīs ievērojamas pasaules klases vokālistu solokoncertu virkne ar nieka pāris dienu starpību ir notikums, kādu šajā nišā Latvijā piedzīvots reti. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šāda koncentrēta zvaigžņu pulcēšanās radīja unikālu iespēju baudīt dziļāku muzikālu pieredzi.

Šie koncerti, atšķirībā no lielajām operu izrādēm, ļauj klausītājam pievērsties pašai būtībai – dziedātāja tembra niansēm, tehniskajai meistarībai un interpretācijas dziļumam, jo skatuves darbības un vizuālo efektu bagātība tiek reducēta līdz minimumam. Dziesmā drāma rodas no valodas un melodijas savijuma, radot spēcīgāku un intīmāku ietekmi uz uztveri. Šis formāts arīdzan māksliniekam ļauj būt vairāk pašam, nevis tēlam.

Nacionālās Operas Atjaunotā “Liederabend” Tradīcija

Latvijas Nacionālajā operā, šķiet, tiek mērķtiecīgi atjaunota Eiropas opernamu senā “Liederabend” jeb vokālās kamermūzikas vakaru tradīcija. Šis centiens kulminēja ar amerikāņu dziedātāja Maikla Spairsa uzstāšanos 16. decembrī, kas bija viņa pirmā viesošanās Latvijā. Spairss ir pasaulē atzīts par neparasti plašu balss diapazonu, kas aptver teju pilnas trīs oktāvas, ļaujot viņam sevi pozicionēt mūzikas tirgū kā unikālu “baritenoru”. Viņa repertuāra plašums atspoguļojas arī 2021. gadā izdotajā albumā “BariTenor” izdevniecības “Warner Classics” paspārnē.

Tikai divas dienas vēlāk, 18. decembrī, uz tās pašas Operas skatuves kāpa gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili. Viņas sniegumu raksturo kā izteiksmīgu un tikpat unikālu gan balss diapazona ziņā, gan skatuves temperamenta. Abu šo mākslinieku sniegums Operā demonstrēja spēcīgu starptautisku līmeni, liecinot par Rīgas ambīcijām šajā klasiskās mūzikas jomā.

Rīgas Doma Katedrāles Garīgā Vokālā Elegance

Kamēr Nacionālā Opera uzņēma starptautiskos “zvaigžņu” solistus, Rīgas Doms piedāvāja citu, savā veidā ne mazāk nozīmīgu vokālās mākslas virsotni. Svētdien, ceturtajā Adventē, festivāla “Winterfest” ietvaros, ikgadējā Nakts Lūgšanā uzstājās soprāns Inga Kalna. Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgā viesojusies māksliniece sniedza solokoncertu kopā ar Doma ērģelēm, kas automātiski iezīmēja programmas akcentu uz garīgo mūziku.

Doma ērģeļu majestātiskais skanējums apvienojumā ar Kalnas intīmo vokālo interpretāciju radīja pretstatu Operas dramatiskākajam saturam. Šāds kontrasts – no baritenora diapazona līdz garīgās mūzikas meditācijai – apliecināja pilsētas piedāvājuma daudzveidību šajā svētku nedēļā. Šādu koncertu laikā bieži vien nav iespējams izvairīties no atgādinājuma par lomu, ja tā ir superpazīstama. Piemēram, Bizē Karmena, kas ir cieši saistīta ar klišejiskām “spāņu temperamenta” izpausmēm, prasa no dziedātāja īpašu drosmi, lai koncertprogrammas ietvaros atbrīvotu sniegumu no šīs “apaugušās” interpretācijas vai spētu to niansēt.

Kamermūzikas Nozīme Kultūrvidē

Fakts, ka šādi trīs izcili notikumi sakrita vienā nedēļā, norāda uz zināmu pārmaiņu kultūras plānošanā, kurām varētu būt ilgtermiņa efekts. Lai gan, kā minēts, pilnas zāles nebija, šāda veida koncerti kalpo kā svarīgs barometrs inteliģentās auditorijas pieprasījumam un varētu veicināt citu kultūras iestāžu interesi par līdzīga kalibra mākslinieku piesaisti nākotnē.

Vokālā kamermūzika, bieži vien papildināta ar kādu operu āriju, piedāvā retu iespēju klausītājam novērtēt mākslinieka pārvaldīto balsi. Šis ir žanrs, kurā tiek likts uzsvars uz māksliniecisku niansi, nevis vienkāršu skanējumu. Tā ir māksla “mīlēt mūziku, ne sevi tajā”, kā reiz teicis kāds kritiķis, aprakstot šāda satura nozīmi. Šo “Balss brīnumu nedēļu” varēs dēvēt par atspēriena punktu vokālās kamermūzikas atgriešanai stabilākā vietā Latvijas koncertdzīvē.