Prezidents apstiprina apjomīgo budžetu ar atbalstu sabiedrotajiem
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir parakstījis 2026. gada Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likumu (NDAA), kura kopējā vērtība sasniedz gandrīz vienu triljonu dolāru jeb 901 miljardu ASV dolāru. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis apjomīgais finanšu instruments, kas nosaka valsts drošības un ārpolitikas prioritātes, ir apstiprināts ar plašu Kongresa atbalstu, lai gan tā noteikumi iezīmē būtiskus ierobežojumus prezidenta manevra spējām jautājumos, kas skar ASV militāro klātbūtni Eiropā.
Likuma parakstīšana notika 2025. gada decembrī, un tā apjoms par astoņiem miljardiem dolāru pārsniedz Trampa administrācijas sākotnēji pieprasīto summu aizsardzībai. Šī pārsniegtā summa atspoguļo Kongresa centienus stiprināt noteiktas ārpolitiskās saistības un programmas, neraugoties uz administrācijas mēģinājumiem mainīt prioritātes.
Ukrainai jauns finansējuma vilnis un Baltijas drošības stiprināšana
Viens no būtiskākajiem elementiem jaunajā budžetā ir turpinājums sniegt atbalstu Ukrainai. Likums paredz piešķirt 800 miljonus ASV dolāru militārajai palīdzībai Ukrainai nākamajiem diviem gadiem, kas tiks izmantoti, apmaksājot ASV uzņēmumiem par ieroču un ekipējuma piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Šis atbalsts tiek sniegts, kamēr Krievija turpina karadarbību, un tas ļauj ASV administrācijai iepirkt nepieciešamo, lai nodrošinātu Kijivas aizsardzības spējas.
Vienlaikus, likums ievieš vai apstiprina Baltijas Drošības Iniciatīvu (BDI), paredzot 175 miljonus dolāru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības spēju modernizācijai un stiprināšanai. Šis finansējums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā iepriekšējus signālus, ka Pentagons varētu vēlēties šīs programmas finansējumu samazināt. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže šo lēmumu raksturojusi kā praktisku un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā.
Ierobežojumi Trampa manevra spējām Eiropā
Būtiski, ka NDAA satur vairākus noteikumus, kas ievērojami ierobežo prezidenta Trampa iespējas strauji mainīt ASV militāro klātbūtni Eiropā un potenciāli vājināt transatlantiskās saites. Likums nosaka, ka Aizsardzības departaments nedrīkst samazināt ASV bruņoto spēku skaitu kontinentā zem 76 000 uz laiku, kas pārsniedz 45 dienas, turklāt šāds samazinājums ir iespējams tikai pēc konsultācijām ar NATO sabiedrotajiem. Šis noteikums ir tieša atbilde bažām, ka administrācija varētu vienpusēji samazināt kontingentu, tādējādi atstājot Eiropu mazāk aizsargātu.
Šis solis apliecina Kongresa nostāju par nepieciešamību uzturēt spēcīgu ASV vadošo lomu alianses komandstruktūrā un nepieļaut strauju kontingenta samazināšanu.
Tāpat likums liedz ASV spēku Eiropā komandierim (SACEUR) atteikties no NATO virspavēlnieka amata, nostiprinot ASV lomu alianses komandstruktūrā un pretstatoties iespējamām Trampa iniciatīvām, kas varētu vājināt NATO vienotību, īpaši ņemot vērā, ka NDAA tika pieņemts laikā, kad Baltā nama stratēģijā tika kritizēti Eiropas sabiedrotie.
Budžeta priekšlikums: Vairāk nekā prasīts un prioritātes mainīgā politikā
Kopumā 901 miljarda dolāru budžets liecina par divpartiju atbalstu ievērojamam militārā finansējuma līmenim, pat ja tas pārsniedz prezidenta sākotnējo pieprasījumu. Lai gan administrācija izvirza prioritāti daudziem iekšējās aizsardzības jautājumiem, piemēram, noteiktu programmu pārtraukšanai vai fokusēšanai uz dienvidu robežas drošību, Kongresa pieņemtais likums nostiprina ārējo drošības politiku, kas saistīta ar Eiropu.
NDAA ietver arī atbalstu citām drošības iniciatīvām, piemēram, finansējumu jaunās karakuģu klases izveidei, kas, kā ziņots, tiks nosaukta Trampa vārdā. Tomēr ārpolitikas jomā, īpaši attiecībā uz sabiedrotajiem, likums pieņemts ar proeiropeisku orientāciju, kas, kā norāda analītiķi, ir zināms ‘pārmetums’ administrācijai, kas draudējusi ar ASV lomas mazināšanu pasaulē.
Implikācijas Latvijas un reģionālajai drošībai
Latvijas perspektīvā budžeta noteikumi ir pārsvarā pozitīvi. 175 miljonu dolāru piešķīrums BDI sniedz reālas iespējas paātrināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstību, tostarp gaisa telpas un sauszemes spēku stiprināšanu, kas ir kritiski svarīgi, ņemot vērā reģionālos draudus un bažas par Krievijas agresiju.
Tas, ka ASV apņemas uzturēt ievērojamu militāro kontingentu Eiropā un nodrošināt NATO virspavēlnieka amata saglabāšanu, sniedz Baltijas valstīm nepieciešamo drošības sajūtu. Latvijas drošības prioritātes ANO ietvaros, kas koncentrējas uz atbalstu Ukrainai, cieši saskan ar šī budžeta nostādni, veicinot atbalsta koherenci starp Vašingtonu un Rīgu.