Lēmums pieņemts uz nenoteiktu laiku, atsaucoties uz Imigrācijas likumu
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) pieņēmusi lēmumu Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut 14 Krievijas Federācijas sportistus. Šī informācija tika publiskota, atsaucoties uz ministres paziņojumu sociālo tīklu platformā “X”. Lēmums par ieceļošanas aizliegumu šīm personām Latvijā stājas spēkā uz nenoteiktu laiku.
Šāds ministres rīkojums ir balstīts uz Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu. Šī likuma norma ārlietu ministram dod tiesības noteikt ārzemnieku par persona non grata, ja pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai Latvijā. Lai gan lēmuma pamatā ir izvērtēti fakti sadarbībā ar attiecīgajām iestādēm, tajā skaitā Valsts drošības dienestu (VSD), konkrēto sportistu vārdi sākotnējā paziņojumā plašākai sabiedrībai netika atklāti.
Sporta un politikas šķirtne mainīgos apstākļos
Lēmuma konteksts cieši saistīts ar Latvijas stingro nostāju pret Krievijas īstenoto militāro agresiju Ukrainā. Ārlietu ministrija jau iepriekš ir skaidrojusi, ka šādi soļi tiek sperti, reaģējot uz personu publisku atbalstu agresorvalsts politikai, tās veiktajai karadarbībai vai citiem ar valsts drošību saistītiem jautājumiem. Šāds princips tiek piemērots gan sportistiem, gan citu jomu sabiedrībā zināmām personām.
Ministre Braže publiski uzsvēra, ka agresorvalsts sportisti nav gaidīti Latvijas teritorijā.
Latvijas nostāja šajā jautājumā ir nemainīga: jebkāds atbalsts Kremļa režīma darbībām, īpaši saistībā ar karu Ukrainā, tiek interpretēts kā līdzatbildība par pastrādātajiem noziegumiem, padarot šādu personu klātbūtni valstī nepieļaujamu.
Sasaiste ar gaidāmajām starptautiskajām sacensībām
Paredzams, ka šis lēmums ir tieši saistīts ar Siguldā plānotajām starptautiskajām ziemas sporta sacensībām janvāra sākumā. Konkrēti, runa ir par Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, kur sportisti cīnās par punktiem kvalifikācijai uz Milānas-Kortīnas Ziemas olimpiskajām spēlēm. Lai gan Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) iepriekš bija pieļāvusi Krievijas sportistu dalību zem neitrāla statusa, Latvijas puse pieturas pie nacionāliem normatīviem.
Jau iepriekš Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF) bija norādījusi, ka Latvijas likumdošana nepieļauj šādu pasākumu organizēšanu ar agresorvalsts pārstāvju piedalīšanos. Sacensības Siguldā ir plānotas 3. un 4. janvārī. LKSF ir paudusi gatavību uzņemt posmu, bet vienlaikus norādījusi, ka ir gatava sacensības rīkot bez Krievijas sportistu dalības, cerot, ka tas neapdraudēs pasākuma norisi kopumā.
Plašāks konteksts un iepriekšējie lēmumi
Lēmums par 14 sportistu iekļaušanu sarakstā iezīmē plašāku tendenci, ko Latvijas Ārlietu ministrija īsteno kopš 2014. gadā uzsāktās Krievijas agresijas. Šis nav pirmais gadījums, kad sporta jomas pārstāvji tiek iekļauti nevēlamo personu reģistrā. Piemēram, 2024. gada nogalē, 14. novembrī, ĀM jau iekļāva 10 Krievijas pilsoņus, kuri publiski atbalstīja karu Ukrainā. Tostarp sarakstā tika minēti tādi vārdi kā Jeļena Ruzjaka un Deniss Pospelovs. Arī šie aizliegumi tika noteikti uz nenoteiktu laiku.
Šāda politika pauž izaicinājumu starptautiskajām sporta organizācijām, kas bieži cenšas atdalīt sportu no politikas. Latvijas pieeja šajā gadījumā skaidri norāda, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aktīvo Krievijas maigās varas instrumentu izmantošanu sporta caurvijā, šāda nošķiršana Latvijas kontekstā nav iespējama. Līdz ar to, katrs šāds lēmums, kas skar Krievijas sportistus, tiek uztverts kā principiāls solis, nevis tikai administratīvs akts.