Valdības Līmeņa Iesaiste Kritiska
Jautājums par Latgales kultūras epicentra, Rēzeknes koncertzāles “Gors”, pārvaldības modeli un nākotnes nodrošināšanu ir sasniedzis augstāko politisko līmeni – Ministru kabinetu. Kā ziņo Latvijas Avīze, Kultūras ministre Agnese Lāce (P) publiski paziņoja, ka atbildīgā ministrija ir vērsusies pie Rēzeknes pašvaldības, iniciējot dialogu par tālākiem soļiem. Šādu informāciju ministre sniedza Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”.
Ministre aicināja Rēzeknes puses un Latvijas Mūzikas padomes pārstāvjus aktīvi iesaistīties jebkāda turpmākā pārvaldības scenārija izstrādē. Šis solis sekoja pēc tam, kad Rēzeknes pašvaldība, izvērtējot funkciju audita rezultātus, sākotnēji apsvēra dažādus variantus, tostarp arī iespēju telpas iznomāt privātam nomniekam, lai mazinātu finansiālo slogu uz pašvaldības budžetu.
Pretreakcija un Valsts Ieguldījuma Nozīme
Iespējamā koncertzāles nodošana privātām rokām izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un kultūras profesionāļu vidū. Pastāvot bažām par profesionālās mākslas kvalitātes un pieejamības apdraudējumu Latgales reģionā, tika uzsvērts, ka “Gors” ir stratēģiski nozīmīgs objekts, kas veidots kā nacionālās kultūrpolitikas daļa ES fondu ietvaros.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš ir paudis pārliecību, ka Latgales vēstniecībai “Gors” ir jāpaliek publiskā pārvaldībā, uzsverot tās nozīmi kā latviskās un latgaliskās identitātes centram.
Šajā kontekstā KM savā informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norādīja uz iespējamu apdraudējumu “Gora” turpmākajai pastāvēšanai, ja pārvaldības jautājumi netiks risināti sistemātiski un ņemot vērā valsts ilgtermiņa intereses.
Jauni Virzieni: Valsts Pārņemšanas Varianti
Neskatoties uz sākotnēji izskatītajiem privātās nomas variantiem, Rēzeknes pašvaldības darba grupa, pēc intensīvām diskusijām un sabiedrības iesaistes, tagad ir novērsusi fokusu no privātās nomas. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs paziņojis, ka variants ar ēkas nodošanu privātam uzņēmumam vairs nav prioritāte darba grupas apspriežamo scenāriju sarakstā.
Kā galvenā alternatīva Rēzeknes puse piedāvā koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un pārvaldībā. Mērs norādījis, ka pašvaldība ir gatava turpināt segt kredītsaistības, kas saistītas ar objekta būvniecību, lēšot, ka neapgūtais kredīts varētu būt aptuveni 3 līdz 4 miljoni eiro. Šis finansiālās atbildības saglabāšanas solis tiek uzskatīts par būtisku, lai mazinātu valsts sākotnējās bažas par pārmērīgu finansiālo slogu, pārņemot objektu.
Kultūras Padomes Ieinteresētība
Latvijas Mūzikas padome, kas pārstāv kultūras nozares profesionāļus, ir paudusi vēlmi būt daļa no šīs nozīmīgās diskusijas. Padomes pārstāvji atzīmē, ka “Gors” līdz šim ir spējis nodrošināt augstvērtīgu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot savas unikālās akustiskās iespējas, un ir neatņemama reģionālo koncertzāļu tīkla daļa.
Saskaņā ar ministres sniegto informāciju, Rēzeknes pašvaldības ikgadējā dotācija “Goram” sasniedz aptuveni 700 000 eiro, kas ir ap 38% no visiem ienākumiem, kamēr Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) tiešā dotācija ir ap 240 000 eiro, neskaitot papildu finansējumu no citām norisēm. Šo dotāciju sadalījumu un ilgtspējas jautājumus paredzēts detalizēti analizēt valdības līmeņa sarunās.
Nākamie Soļi un Termiņi
Valdība ir pilnvarojusi trīs ministrijas – Kultūras ministriju (KM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM) – uzsākt tiešas pārrunas ar Rēzeknes domi. Šī trīspusējā sadarbība ir paredzēta, lai rastu optimālus pārvaldības risinājumus un izstrādātu valsts iesaistes mehānismus. Pagaidām, kā norādīja ministre Lāce, atbilde no pašvaldības uz KM aicinājumu vēl nebija saņemta, un viņa uzsvēra, ka par tik stratēģiski svarīgu vietu nedrīkst pieņemt lēmumus “šādā steigā”, īpaši svētku laikā.
Atbildīgajām ministrijām noteikts termiņš – sniegt valdībai ziņojumu par sarunu rezultātiem un izvērtētajiem risinājumiem līdz 2026. gada 30. janvārim. Šis datums iezīmē kritisko brīdi, kad Rēzeknei un valstij būs jāpanāk vienošanās par “Gora” ilgtspējīgu nākotni, saglabājot tā statusu kā reģionāla nozīmes kultūras centram un nodrošinot profesionālās mākslas pieejamību visā Latgalē.