Jūtams noskaņojuma kritums: Tikai ceturtdaļa krievu vēlas turpināt karu
Neatkarīgais sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Levadas centrs” publiskojis jaunākos datus, kas liecina par ievērojamu sabiedrības atbalsta kritumu Krievijas militārajai intervencei Ukrainā. Saskaņā ar jaunāko aptauju, tikai 25% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij būtu jāturpina karš pret Ukrainu. Šis skaitlis iezīmē būtisku tendenci sabiedrības noskaņojumā, ņemot vērā ilgstošo konfliktu un tā radītās sekas impērijā.
Rezultāti, kas fiksēti 2025. gada decembrī, norāda uz mainīgu situāciju sabiedrības apziņā, kurā arvien vairāk jūtama piesātinātība ar ilgstošu militāro kampaņu, kas rit jau vairākus gadus.
Cipari un kontrasti: Kā mainās viedokļi par konfliktu
Lai gan precīza dinamika nav detalizēti atspoguļota kontekstā, 25% slieksnis vēsturiski var tikt uzskatīts par zemu atzīmi, ja salīdzina ar sākuma posma atbalsta līmeni. Sabiedrības piekrišana jebkuram ilgstošam militāram konfliktam pakāpeniski erodējas inflācijas, zaudējumu un vispārējās noguruma dēļ. Eksperti bieži norāda, ka šāda veida aptaujas ir jāsaprot kontekstā ar stingro informācijas kontroli valstī, tomēr pat ievērojot šo apstākli, kritums signalizē par psiholoģisko robežu sasniegšanu.
Šis samazinājums automātiski nozīmē, ka lielākā daļa (75%) respondentu vai nu atbalsta kara pārtraukšanu, vai arī pauž neizlēmtību, neuzskatot to par prioritāti vai nepieciešamību.
Plašāks konteksts: Reģionālā drošība un Kremļa plāni
Šis sabiedrības noskaņojuma pagrieziens notiek laikā, kad starptautiski turpinās diskusijas par kara nākotni un iespējamām turpmākajām Krievijas darbībām. Piemēram, daži starptautiskie analītiķi brīdina, ka pat pēc aktīvās fāzes Ukrainā Krievija varētu vērsties pret NATO dalībvalstīm, izmantojot hibrīdkarus, kiberuzbrukumus un citus destabilizējošus instrumentus.
Tāpat ir izskanējušas ziņas par atsevišķiem Krievijas plāniem, kas paredz iekarot noteiktas Ukrainas teritorijas līdz 2026. gadam, vienlaikus mēģinot simulēt vēlmi panākt pamieru. Šāda diverģence starp Kremļa ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un sabiedrības nogurumu var radīt papildu spriedzi režīmam.
Implikācijas sabiedriskajai domai un nākotnei
Kaut arī Krievijas mediju vide ir stingri centralizēta, “Levadas centrs” kā neatkarīga struktūra bieži sniedz svarīgu ieskatu par reālo iedzīvotāju viedokli. Ja atbalsts karam sarūk, tas var ietekmēt gan Kremļa lēmumu pieņemšanu par mobilizācijas turpināšanu, gan arī attaisnojuma meklēšanu turpmākām militārām aktivitātēm. Šāda tendence var būt arī indikators tam, ka kara radītās personiskās un ekonomiskās sekas sāk pārspēt oficiālās propagandas radīto atbalsta retoriku.
Šī informācija ir īpaši nozīmīga Baltijas valstīm, kas pastāvīgi seko līdzi Krievijas iekšpolitiskajai situācijai un tās ietekmei uz reģionālo drošību.