2002. un 2003. gadā “Auda” paviesojās Virslīgā ar ieņemtām vietām tabulas astes galā, taču 2022. gadā klubs augstākajā līgā ienāca citā formātā un nesalīdzināmiem naudas žūkšņiem. Trijās sezonās divreiz (2023., 2024.) tika ieņemta trešā vieta, tomēr šis 2025. gads ļoti līdzinājās debijas gadam – arī 2022. gadā “Auda” finišēja piektajā vietā un arī toreiz ieguva Latvijas kausu.
“Audu” raksturo spēlētāju rotācija sezonas gaitā, sevišķi saiknē ar “Riga”. Tiek izmēģināti vieni un otri. Pirmajās trijās sezonās vidēji čempionātā tika izmantoti 34 futbolisti (36-34-32) un šogad rādītājs precīzi atbilda šim caurmēra rādītājam – 34 spēlētāji, kas bija trešais lielākais skaits aiz RFS un “Super Nova”.
Šādā situācijā īpaši jāizceļ Deniss Meļņiks un Kemelo Ngenā, kuri katrs nospēlēja par vismaz 10(!) stundām vairāk nekā tuvākie spēles laika sekotāji. Tomēr pat ar šādu pārsvaru komandas iekšienē nepietika, lai abi “Audas” līderi iekļūtu “Top 20” līgā minūšu nospēlēto izteiksmē. Iepriekš aplūkojām stabilo “Jelgavu” – tās astotajam futbolistam pēc spēles laika Rihardam Bečeram 2 276 nospēlētas minūtes, kamēr “Audai” astotais bija Mateušs Klemente ar… 1 485 minūtēm. Tas daudz ko izsaka.
“Audas” rindās šogad Virslīgā nedebitēja neviens latviešu spēlētājs, tiesa, ja 2023. un 2024. gadā šis klubs tāds bija vienīgais Virslīgā, tad šogad šim pulkam pievienojās arī “Riga”, RFS un “Liepāja”, un vēl pāris komandām debitantu skaits bija pavisam simbolisks – cīņā par solidaritātes fondu no pavisam zaļiem futbolistiem nu jau arī mazie klubi atsakās biežāk.
Ieņemtās vietas ziņā šī sezona bija dalīti sliktākā ar pirmo aizvadīto čempionātu 2022. gadā, taču iegūto punktu ziņā šoreiz sists antirekords – toreiz laukumā iegūti 54 punkti (tabulā 51 punkts protokola pārpratuma dēļ), kamēr šajā neveiksmīgajā sezonā tikai 45 punkti.
“Auda” šogad vienkārši nesita golus. Jurģis Kalns regulāri runāja par xG un vājo šī rādītāja konvertāciju gūtajos vārtos. Klubs ar vienu no lielākajiem naudas tēriņiem 36 spēlēs iesita 44 vārtus, kamēr otrs sliktākais rādītājs līgā bija 39. Tiesa, šī problēma nav nekas jauns “Audai” – vienīgi pērn, 2024. gadā, komanda sabēra visai daudz golu (63), bet arī 2022. un 2023. gadā uzbrukuma rādītāji bija līdzīgi pieticīgi. Īpaši jāizceļ uzbrucēju nespēja raidīt bumbas vārtos – par rezultatīvāko kļuva pussargs Ngenā (10 vārti, no tiem četras pendeles), tālāk sekoja Žedī Stīvensons ar tikai pieciem precīziem trāpījumiem.
Lieliski atceramies “Audas” starta spurtu, pirmo apli pabeidzot priekšā “Riga” (noslēguma tabulā -43 punkti, ja to vispār iespējams aptvert). Tajā Emīls Birka sazīmogoja astoņas rezultatīvās piespēles – viņš to paveica pat pirmajās astoņās kārtās. Ar Birku un arī Renāru Varslavānu “Audas” sniegums sezonas sākumā izskatījās krietni labāk.
Šoreiz “Auda” nebija tik uzticama arī aizsardzībā – kopš atgriešanās Virslīgā lielākais ielaisto vārtu skaits un arī pirmo reizi negatīva vārtu bilance. Spēcīgs kritums no pagājušā gada +29 līdz -5 šogad. Nepalīdzēja pat Riharda Matrevica sešas(!) sausās spēles pēc kārtas jaudīgajā pirmajā aplī. Roberts Ozols, nospēlējot par diviem mačiem vairāk, nopelnīja tikai trīs sausās spēles – problēmas saknes gan meklējamas dziļāk. Atliek atcerēties, ka Kalns vasarā zaudēja uzreiz vairākus līderus – Birku, Varslavānu, Rafaelu Pontelu, Abiodunu Ogunniji un, jā, arī Matrevicu.
“Audai” Virslīgas sezonas gala iznākums izskatās vēl žēlīgāk, noskaidrojot, ka tieši šis klubs čempionāta gaitā izmantoja visvairāk leģionāru – vidēji 10.5 ik maču. Šai rādītājā rekords, kaut labāk tie tiktu laboti citās ailēs… Noteikti drīkst retoriski vaicāt, vai šāds leģionāru vezums deva atbilstošu pienesumu. Droši vien var izcelt to pašu Ngenā, kā arī uz RFS paaugstinājumu nopelnījušo Klementi (vēl tos pašus Ogunniji un Pontelu, kuri vasarā komandu pameta), bet… vai vēl kādu? Leģionāru ģeogrāfija: Kotdivuāra (pieci), Brazīlija (trīs), Francija, Nigērija (pa diviem), Argentīna, Bolīvija, Burkinafaso, Gvineja, Haiti, Horvātija, Kamerūna, Portugāle, Serbija, Surinama, Tanzānija (pa vienam).
“Audas” vidējais vecums, skaitot pilnos gadus sezonas beigās, bija 23.1, bet, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju, reālais rādītājs bija 23.8 gadi, kas bija apmēram vidējs skaitlis šī gada Virslīgā. Septembrī kā vienīgais “Audā” 30 gadu vecumu sasniedza Ozols, kamēr jauno galā vārtsargs Kristers Bite sezonu pabeidza kā 18-gadnieks, pa 19 gadiem Usmanam Kamarā un Kaderam Konē.
“Audai” kopā sešas sarkanās kartītes – lielākais rādītājs līdzās “Tukums 2000” un “Grobiņai”. Jāatzīst, ka “Auda” to panāca savdabīgā veidā. Vispirms Karls Vasoms nopelnīja divas tiešās sarkanās pirmajās astoņās kārtās (divi tiešie noraidījumi arī Maruānam Mihubī no Tukuma), toties, sagaidot pirmspēdējo kārtu, tikai trīs sarkanās. Tomēr pēdējās divās kārtās to skaits tika divkāršots. Pēdējā kārtā pret “Grobiņu” galotnē divi sarkanie plāksteri (pat trīs, ja ieskaita Aleksandra Rehviašvili izraidīšanu).
No sarkanās kartītes nopelnījušajiem futbolistiem visvairāk dzelteno bija Ralfam Kraglikam – septiņas. Savukārt no nenoraidītajiem visbiežāk brīdinājumus pelnīja Meļņiks – 10 dzeltenās, kas “Audas” minūšu līderim lika izlaist divas spēles. Tikmēr septītā laika īpašnieks, malējais aizsargs Alekss Ogundži, 25 mačos nedabūja nevienu kartīti.
Gan 2024., gan 2025. gadā “Audas” labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Klemente (5. un 8.), Ogunniji (6. un 7.) un Meļņiks (7. un 1.).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P – pozīcija (V – vārtsargs, A – aizsargs, P – pussargs, U – uzbrucējs). Min. – kopā nospēlētās minūtes. Sāk. – spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. – dzeltenās kartītes. Sark. – sarkanās kartītes.
Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. – iegūtie punkti
(3) Vid.p. – vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. – futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. – vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
“*” – Tehniskais zaudējums pret “Mettu” (faktiski spēle noslēdzās 2:0 “Audas” labā) ieskaitīts kā “Audas” uzvara, lai precīzāk atspoguļotu laukumā paveikto.
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas “vārti+rez.piespēles” (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)
Komanda
Mājās/viesos
Visvairāk punktu pret: “Super Nova” (1:0, 1:1, 1:0, 3:2=10p.) un “Grobiņu” (2:0, 2:1, 1:0, 2:2=10p.).
Vismazāk punktu pret: RFS (1:2, 0:1, 0:1, 0:1=0p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 3:0 pret “Liepāju”, 2. aplī mājās 4:1 pret “Mettu”.
Lielākais zaudējums: 4. aplī viesos 0:6 pret “Riga”.
Vidējais vārtu skaits: 1.22 iesisti, 1.36 ielaisti, 2.58 kopā (vidēji čempionātā 1.54:1.54, kopā 3.08).
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
Skatītāji mājas spēlēs
Iegūtais kauss un pakāpšanās apmeklējuma rangā ir retās pozitīvās lietas “Audas” sezonā – ja runāt par skatītāju skaitu, tad pēc devītās un desmitās vietas (ar bronzu tabulā!) pagājušajos divos gados 2025. gadā lēciens līdz pat sestajai vietai. Tiesa, šogad vidējo rādītāju jūtami uz augšu pavilka atsevišķi mači “Skonto” stadionā (arēna ar vilkmi), kur liela nozīme bija pretiniekam un tā līdzjutējiem – trīs vislabāk apmeklētie mači (483, 536, 573) notika “Audas” dueļos pret “Riga” un RFS. Piemērs: 5. maijā “Auda” pret “Riga” atnāk 483 skatītāji, bet nākamajā “Audas” mājas spēlē 20. maijā pret “Daugavpili” 89 skatītāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka mediānas rādītājā zemāka pozīcija.
Leģionāri
Vidēji: 10.5 leģionāri* ik spēlē, 1. vieta Virslīgā (visvairāk leģionāru līgā).
“*” – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).
Fair Play
Vidēji: 2.69 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 6.-7. vieta Virslīgā (trīs komandas mazāk disciplinētas). Virslīgā vidēji – 2.62 punkti.
Komandu apskati