Kopš 1947. gada lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi vismaz vienu centimetru (cm) bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega sega ir bijusi 1981. un 2010. gadā – attiecīgi 28 un 26 cm. Bet visbiezākā sniega sega kādā Latvijas reģionā ir novērota Vidzemē – 1981. gadā Madonā tā bija vidēji 47 cm no 24. līdz 26. decembrim.
Tomēr kopš 1947. gada ir bijuši arī astoņi gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā – 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015., 2016. un 2019. gads. Vēl piecos gados – 1958., 1971., 2007., 2011., 2024. gadā – sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji Latvijā nesasniedzot vienu cm.
Klimatiskās standarta normas periodā – 1991.-2020. gads – vidēji Latvijā “balti” Ziemassvētki bija 63% gadu. Visretāk “balti” Ziemassvētki ir bijuši Ainažos, kur normas periodā sniega sega bija vien 43% gadu, savukārt Alūksnē, Daugavpilī un Zosēnos tikai katri piektie Ziemassvētki bijuši bez sniega.
Klimatiskās normas periodā sniega sega piecus cm pārsniedz 41% gadu, visbiežāk Alūksnē – 63% gadu, bet vismazāk Ainažos, kur tikai reizi piecos gados ir tik bieza sniega sega Ziemassvētkos. Lai gan piekrastes rajonos ierasti sniega sega Ziemassvētkos ir retāk, tomēr vienas no biezākajām sniega segām, 47 cm, atsevišķās Ziemassvētku dienās kopš 1947. gada novērotas tieši tur – Kolkā 2009. gada 24. decembrī un Rucavā 2010. gada 26. decembrī, norāda LVĢMC.