Intervijā ar LRT Mariuss atklāj, ka šo tradīciju piekopj jau teju desmit gadus. “Neglītās” egles izskats var atšķirties – reizēm tā ir šķība, reizēm tai ir vairākas galotnes, stāsta Mariuss.
Mariuss katru gadu apmeklē vienu un to pašu eglīšu tirdziņu Viļņā, un vienmēr iepērkas kopā ar ģimeni. Mariusam ir divi dēli, 16 un 7 gadus veci, un viņi nekad nav lūguši tēvam, lai viņš šogad iegādātos parastu egli. “Mūsdienās bērni mēdz dot priekšroku lietām, kas ir skaistas vai ar neko neizceļas. Es gribu, lai mani dēli redz, ka var būt arī citādāk,” viņš saka.
Kā tirdziņa darbinieki reaģē uz Mariusa izvēli? “Es katru gadu saku pārdevējam, ka vēlos visneglītāko egli. Tirdziņa pārdevēji bieži vien ir nosaluši un noguruši, taču viņi pasmaida par manu lūgumu un dodas meklēt neglīto eglīti. Reizēm viņi pat iedod atlaidi – šogad es par eglīti samaksāju piecus eiro, lai gan citus gadus nācies maksāt 10 vai 15,” atzīst Mariuss.
Mariuss ir pārliecināts, ka eglītes vērtību nedefinē tās ārējais izskats. “Katru gadu mēs ar ģimeni jokojam, ka atkal neizdevās atrast neglītu egli – nopirkām pašu skaistāko,” viņš saka.