Epidēmijas intensitāte pārspēj pēdējo gadu reģistrētos rādītājus

Latvijā turpinās strauja gripas izplatība, un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati liecina, ka aizvadītās nedēļas saslimstības intensitāte ir pārsniegusi pēdējo piecu sezonu augstāko reģistrēto rādītāju. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, situācija tiek vērtēta kā nopietna, jo saslimstības vilnis ir kļuvis intensīvāks nekā jebkura iepriekšējā sezona šajā laika posmā. Šāds straujš saslimstības pieaugums notiek laikā, kad veselības aprūpes sistēma jau saskaras ar slodzi no citām elpceļu infekcijām.

Pēdējās nedēļas laikā vidējā gripas intensitāte sasniegusi aptuveni 795 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas iezīmē ievērojamu pieaugumu – par 6,6% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš, kad rādītājs bija 746,0 uz 100 000 iedzīvotāju. Šis nepārtrauktais lēciens norāda uz vīrusa ļoti ātru cirkulāciju populācijā. Lai gan epidēmijas oficiālais sākums tika izsludināts 9. decembrī, kas balstījās uz 49. nedēļas datiem, jaunākie skaitļi apliecina situācijas tālāku saasināšanos.

Reģionālā saslimstības aina: Augstākie rādītāji Jelgavā

Epidemioloģiskā aina Latvijā nav viendabīga; vairākos novados un pilsētās reģistrēti īpaši augsti saslimstības rādītāji. Saskaņā ar SPKC monitoringu, Jelgava pašlaik izceļas ar visaugstāko gripas intensitāti, sasniedzot pat 2867,4 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs ir krietni augstāks par valsts vidējo.

Tāpat būtiski augsta saslimstība fiksēta citās teritorijās. Piemēram, Jēkabpils novadā gripas intensitāte sasniegusi 1951,0 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Arī Rēzeknē (1123,2 uz 100 000 iedz.), Gulbenes novadā (1031,2 uz 100 000 iedz.) un galvaspilsētā Rīgā (713,4 uz 100 000 iedzīvotāju) rādītāji būtiski pārsniedz vidējo valstī. Laboratorijas testi apstiprina epidēmijas nopietnību, jo gripas vīrusi tiek konstatēti ievērojamā daļā no izmeklētajiem elpceļu paraugiem.

Ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un hospitalizācija

Pieaugošā saslimstība rada ievērojamu papildu slodzi ambulatorajām ārstniecības iestādēm. Aizvadītajā nedēļā pacienti ar elpceļu infekciju simptomiem veidoja 26% no visiem ģimenes ārstu apmeklējumiem. Lai gan pacientu īpatsvars, kuriem stacionāros diagnosticētas smagas akūtas respiratorās infekcijas (SARI), pagājušajā nedēļā saglabājies iepriekšējā līmenī (6,3% no visiem uzņemtajiem), kopējais slimnīcu slānis pieaug.

SPKC monitoringa dati liecina, ka klīniski gripa tika konstatēta 528 pacientiem aizvadītajā nedēļā. Ārsti īpaši uzsver, ka gripa joprojām visvairāk skar bērnus vecumā līdz 14 gadiem, kuri bieži kļūst par galvenajiem vīrusa izplatītājiem, nododot to tālāk pieaugušajiem un riska grupām. Ārstniecības iestādēs no visiem SARI pacientiem, kuriem veikts testēšana, gripa apstiprināta apmēros, kas ir līdzīgi iepriekšējās nedēļas datiem.

SPKC atgādina par profilakses pasākumiem

Ņemot vērā sasniegto epidēmijas intensitātes augstāko punktu pēdējo piecu gadu laikā, SPKC atkārtoti aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un stingri ievērot vispārīgos profilakses pasākumus, kas ir efektīvākais līdzeklis, lai pārtrauktu vīrusa izplatības ķēdi. Šie pasākumi ietver:

  • Bieža un rūpīga roku mazgāšana vai dezinfekcija.
  • Citu cilvēku un iespējams pārpildītu publisku vietu, kā arī sabiedriskā transporta apmeklējuma mazināšana.
  • Regulāra telpu vēdināšana, lai samazinātu vīrusa koncentrāciju gaisā.
  • Sejas, acu, deguna un mutes zonu aizskaršanas ar netīrām rokām nelietošana.

Lai gan daļa iedzīvotāju jau vakcinējusies, SPKC joprojām uzsver, ka vakcinācija, it īpaši riska grupām (senioriem, hroniski slimiem un grūtniecēm), ir labākā aizsardzība pret smagu slimības gaitu un komplikācijām. Monitoringa sezona, kas ietver gripas, Covid-19 un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzību, Latvijā norisinās kopš oktobra un tradicionāli noslēdzas pavasarī.