Statistika: Šokējoši Dati Uz Liek Vērtu Pārdomām
Noslēdzoties 2025. gadam, Latvijas ceļu satiksmes drošības aina atkal izrādās skarba. Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē, šā gada negadījumos bojāgājušo statistiku komentējot, tās vadītājs, satiksmes ministrs Atis Švinka (P), atzinis, ka nepieciešamības gadījumā būs jāsāk domāt par bargāku sodu ieviešanu. Kā informē portāls jauns.lv, šie secinājumi izriet no jau apkopotās šī gada negadījumu datu analīzes.
Lai gan oficiālie gada kopsavilkumi vēl tiek precizēti, pieejamā informācija liecina par satraucošām tendencēm. Piemēram, uz laiku līdz 2025. gada 22. decembrim Latvijas ceļos bijuši 118 bojāgājušie. Šis skaitlis, lai arī varētu šķist līdzīgs iepriekšējo gadu rādītājiem, ir īpaši nopietns, ņemot vērā noteiktos mērķus, kas paredzēja krietni zemāku upuru skaitu.
Bojāgājušo Un Cietušo Dati: Uzmanības Lokā Mazāk Aizsargātie
Izpētot negadījumu cēloņus un sekas, īpašas bažas rada mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – trauslums. Dažkārt, piemēram, augusta sākumā, atsevišķās dienās tika reģistrēti vairāki negadījumi ar šo grupu iesaisti. Piemēram, 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos (līdz oktobrim) ugunsdzēsēji glābēji uz ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanu devās 744 reizes, un šajos incidentos tika izglābti 111 cilvēki. Šie negadījumi bieži rada smagas traumas: kaulu lūzumus, galvas traumas un iekšējo orgānu savainojumus, kuru sekas var būt neatgriezeniskas.
Kopējais reģistrēto negadījumu skaits joprojām svārstās ap 14 000 gadā, taču kritiskais rādītājs – bojāgājušo skaits – turpina saglabāties augstā līmenī. Transportlīdzekļu vadītāji joprojām veido lielāko daļu bojāgājušo, taču arī gājēju upuru skaits šogad ir pieaudzis.
Ātruma Pārsniegšana Un Pārgalvība Kā Galvenie Iemesli
Analizējot smagāko negadījumu cēloņus, atkārtoti tiek uzsvērti līdz šim nemainīgi faktori: atļautā ātruma pārsniegšana, braukšana apreibinošo vielu ietekmē un vispārēja pārgalvība. Pat, ja ir pozitīvas tendences, piemēram, samazinās reibumā izraisīto negadījumu skaits, kopainu sabojā citi pārkāpumi un neuzmanība. Smago negadījumu izpētes rezultāti, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes veiktajā pilotprojektā, liecina, ka tieši ātruma kontroles nepietiekamība un nepietiekami satiksmes mierināšanas pasākumi apdzīvotās vietās ir kritiski punkti, kas prasa risinājumus.
Ministra Aicinājums Un Iespējamās Normatīvo Aktu Izmaiņas
Satiksmes ministrs Atis Švinka, kurš amatā stājās marta sākumā, uzrunājot CSDP, norādīja uz nepieciešamību stingrāk reaģēt uz esošo situāciju. Viņa pozīcija ir skaidra – ja prevencijas un esošie sodi nav pietiekami atbilstoši, jāmeklē iespējas sodu pastiprināšanai, lai efektīvi mainītu dalībnieku uzvedību uz ceļiem.
“Šogad apkopotā statistika par satiksmes negadījumos bojāgājušiem ir skarba, un nepieciešamības gadījumā būs jāsāk domāt par bargāku sodu ieviešanu,” CSDP sēdē paziņoja tās vadītājs.
Šie soļi varētu ietvert gan normatīvo aktu izmaiņas, gan pastiprinātu uzraudzību, kā arī priekšlikumus par autoceļu rekonstrukciju, kur jāizvērtē ātruma uzraudzības iespējas pēc būvdarbiem. Tāpat tiek uzsvērta operatīvo dienestu loma – apzinīga rīcība negadījuma vietā un savlaicīga palīdzība var glābt dzīvības, tāpēc tiek aicināts ikvienam palīdzēt, nepalikt vienaldzīgam.
Perspektīva Nākamajam Periodam
Lai mazinātu traģisko negadījumu skaitu, tiek virzīti dažādi profilakses pasākumi, kas finansējami no apdrošinātāju iemaksām, tostarp informatīvas kampaņas un pētījumi. Tomēr, ja šie pasākumi nespēs pārliecināt autovadītājus ievērot noteikumus, politiskā darba kārtībā nonāks jautājums par sankciju sistēmas pārskatīšanu. Latvijas uzdevums nākamgad būs ne tikai turpināt jau iesāktās nozares reformas, bet arī panākt ievērojamu kritiskās statistikas samazināšanos, lai 2026. gads nebūtu tik melns kā šī gada nogale.