Vēstniece uzsver iespēju ietekmēt globālo darba kārtību
Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē (DP) divu gadu periodā, kas sākas 2026. gadā, iezīmē ne tikai ievērojamu diplomātisku panākumu, bet arī kritiski svarīgu platformu valsts ārpolitikas prioritāšu īstenošanai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šo iespēju skaļi iestāties par starptautisko tiesību ievērošanu un atbildības noteikšanu Krievijai intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. Šī iespēja tiek uztverta kā reāls ieguldījums gan Latvijas valsts drošībā, gan arī kā veids, kā stiprināt starptautiski noteikumos balstītu kārtību pasaulē.
Latvija tika ievēlēta ANO DP uz 2026. un 2027. gadu ar pārliecinošu atbalstu – 178 no 188 balsotājām ANO dalībvalstīm, apliecinot gadiem ilgiem diplomātiskiem centieniem un pieaugošajai valsts starptautiskajai atpazīstamībai. Lai gan šis sasniegums ir nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas ārpolitikas vēsturē, gatavošanās darbam jau notiek ar augstu atbildības sajūtu. Vēstniece Pavļuta-Deslandes, kura pati vadīja Latvijas kandidatūras sekretariātu, jau iepriekš ir norādījusi, ka šī būs unikāla iespēja paust Latvijas nostāju visos globālajos forumos.
Galvenais fokuss: Ukrainas suverenitāte un agresora saukšana pie atbildības
Latvijas ārlietu ministrija un ārlietu ministre Baiba Braže ir vienisprātis, ka galvenā un nemainīgā prioritāte DP sēdēs būs pilnīgs atbalsts Ukrainai. Šis atbalsts aptver plašu spektru jautājumu: Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes aizstāvēšanu, kā arī centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru atbilstoši ANO Statūtiem. Tomēr fokusā ir arī kritisks aspekts – agresorvalsts, Krievijas Federācijas, saukšana pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Diplomāti uzsver, ka ANO DP ir vienīgā platforma, kuras lēmumi ir juridiski saistoši visām dalībvalstīm, tādēļ šī ir efektīvākā vieta, kur uzturēt šo jautājumu nemainīgi darba kārtībā, neraugoties uz citu konfliktu daudzumu pasaulē.
Latvijas mērķis būs aktīvi strādāt, lai nodrošinātu, ka starptautisko tiesību pārkāpēji netiek atstāti nesodīti, jo nesodāmība tiek uzskatīta par šķērsi ceļā uz ilgtspējīgu mieru. Šī nostāja atspoguļo gadu desmitu pieredzi, kurā Latvija no palīdzības saņēmējas valsts ir kļuvusi par starptautiskas solidaritātes un tiesiskuma aizstāvi.
Plašāka darba kārtība: Globālā drošība un noteikumu balstīta kārtība
Pēc ievēlēšanas Latvija neaprobežosies tikai ar Ukrainas jautājumu. Kā viens no svarīgākajiem mērķiem noteikts starptautiskā tiesiskuma stiprināšana kopumā un atbildības principa ievērošana. Tas nozīmē arī centienus veicināt ANO DP lielāku atklātību un saskaņotību tās darbā. Tāpat tiek plānots risināt aktuālos globālos drošības izaicinājumus, kas mūsdienās ir ievērojami mainījušies.
Šie izaicinājumi ietver hibrīdiekārtas draudus, kiberuzbrukumus, kā arī drošības riskus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un plašu dezinformācijas izplatību. Latvijas diplomāti uzskata, ka efektīva cīņa ar šiem jaunajiem drošības elementiem prasa starptautisku koordināciju. Turklāt, ievērojot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Latvija turpinās uzsvērt nepieciešamību pēc steidzamām atbildīgām rīcībām, lai uzlabotu noturību, īpaši saistībā ar klimata krīzi un ūdens pieejamību.
Dzimumu līdztiesība un Ieguldījums DP Efektivitātē
Citas būtiskas horizontālās prioritātes, ko Latvijas delegācija virzīs DP darba kārtībā, ir saistītas ar dzimumu līdztiesības veicināšanu un sieviešu tiesību aizsardzību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta programmai “Sievietes, miers un drošība”, iestājoties par seksuālās vardarbības novēršanu bruņotu konfliktu upuriem. Šis temats tiek uzskatīts par neatņemamu sastāvdaļu ilgtspējīga miera nodrošināšanā.
Ne mazāk svarīga ir Latvijas apņemšanās iesaistīties ANO DP darba pilnveidošanā un reformās, lai palielinātu padomes efektivitāti. Tā kā DP lēmumi ir saistoši visām valstīm, tās spēja ātri un efektīvi reaģēt uz krīzēm ir vitāli svarīga globālajai stabilitātei. Latvijas delegācija plāno stiprināt sadarbību ne tikai ar tradicionālajiem sabiedrotajiem, piemēram, ASV, Lielbritāniju un Franciju, bet arī paplašināt dialogu ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas reģionu valstīm, kas tika aktīvi iesaistītas kampaņas “Kopā par mieru un noturību” laikā.
Diplomātiskā Kampaņa un Ietekme
Latvijas ceļš uz ANO DP nebija viegls, tas aizsākās ar kandidatūras izvirzīšanu jau 2011. gadā. Lai gan Melnkalne sākotnēji bija konkurents Austrumeiropas grupā, tās kandidatūras atsaukšana būtiski palielināja Latvijas izredzes. Vēstniece Pavļuta-Deslandes, kura kopš 2023. gada augusta vada Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību ANO, ir uzsvērusi, ka šis mandāts ļauj valstij stiprināt ne tikai politisko, bet arī ekonomisko ietekmi. Piemēram, 2023. gadā Latvijas uzņēmēji ANO un tās aģentūrām pārdeva preces un pakalpojumus 12,5 miljonu ASV dolāru vērtībā – pierādot, ka diplomātiskā aktivitāte var radīt arī konkrētus komerciālus ieguvumus.
Līdz ar Latviju, uz divu gadu termiņu tika ievēlētas arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Latvijas ārlietu ministre tikās ar saviem jaunievēlētajiem kolēģiem, kā arī ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu, lai pārrunātu kopīgo darbu un gaidāmo sadarbību, īpaši jautājumos par Krievijas agresijas globālajām sekām un nepieciešamajām ANO reformām.